Dzimtbūšanas atcelšana ir svarīgs posms mūsu tautas attīstības vēsturē, jo tajā laikā tam bija likumsakarīgi jānotiek, kad zemnieku situācija bija īpaši slikta un muižnieku patvaļa bija pārkāpusi jebkādas robežas. Tā kā Baltijas guberņās bija dažāda likumdošana un tiesības atšķīrās, arī zemnieku brīvlaišana būtiski atšķīrās starp Vidzemi, Kurzemi un Latgali. Galvenokārt lielākās atšķirības bija Latgalē, jo tajā kā Vitebskas guberņā darbojās Krievijas impērijas kopējie likumi, kas uzsvēra Latgales nošķirtību no pārējiem novadiem. Taču līdz ar oficiālu paziņošanu par dzimtbūšanas atcelšanu, zemnieku apspiestība vēl nebija beigusies, jo tam bija jānotiek pakāpeniski un bija pagājis ilgāks laika periods līdz to varēja atzīt par pilnvērtīgi notikušu. Domājams, ka vācu muižniecības privilēģijām bija jābeidz pastāvēt, jo neefektīvs klaušu darbs nespēja attīstīt saimniecisko un ekonomisko situāciju. Dzimtbūšana kā dzīves norma nevar pastāvēt bezgalīgi, jo katram cilvēkam ir tiesības uz brīvību, kas 18. gs un 19.gs. vēl cilvēces lielai daļai nebija izprotams, kas arī visvairāk attiecas uz muižniecību, kur brīvība kā privilēģija bija paredzēta tikai muižniekiem. Dzimtbūšanas atcelšanas ilgais posms acīmredzami bija izdevīgs muižniecībai, jo tai parādījās iespēja zemniekiem noteikt dažādas saistības ar muižu, ar kurām zemniekiem nācās maksāt par savu brīvlaišanu. Ir svarīgi saprast, ka dzimtbūšanas atcelšanai bija daudz likumsakarīgu un izskaidrojumu cēloņu, kas atklāja daudz neefektīvu un netaisnīgu darbību šādā sistēmā, kura pastāvēja ilgu laika posmu. Latviešu zemnieku centieni pēc brīvības izraisīja nepatiku muižniecībā, taču līdz ar zemnieku nemieriem par beztiesiskumu, muižniekiem nācās secināt un meklēt risinājumu šīs situācijas uzlabošanai, no kā izriet, ka iemesli dzimtbūšanas atcelšanai bija būtiski un tos nevarēja neņemt vērā. …