Zemnieku brīvlaišana

Svarīgos un neatliekamos gadījumos dežūrējošais pagasta tiesas vīrs sasauca tiesas sēdi. Pagasta tiesas izspriešanai saskaņā ar likumu piekrita civillietas starp zemniekiem. Ja civillieta bija ierosināta pret muižnieku, tad pagasta tiesa to neizsprieda, bet nosūtīja atbildētājam piekritīgā tiesā. Pagasta tiesa, vadoties pēc zemnieku likumiem un vietējām paražām, izsprieda aizbildnības lietas, sastādīja testamentus un tos publicēja pēc mantojuma atstājēja nāves, izšķīra līgumstrīdus utt.
Pagasta tiesas spriedumus, pēc 1817.g. Kurzemes zemnieku likuma, bija atļauts pārsūdzēt apriņķa tiesā.

Secinājumi
1. Dzimtbūšanas atcelšanas norisē Latvijas teritorijā – Kurzemē, Vidzemē un Latgalē-, kur pastāvēja zināmas atšķirības, jo muižniecības nostāja pret zemniekiem bija dažāda.
2. Visbūtiskākais iemesls muižniecības pretdarbībai pret zemnieku nemieru izrietošām sekām bija tas, ka muižnieki vēlējās kontrolēt visu zemi un savus īpašumus, un nevēlējās daļu zemes tos atdot zemniekiem, kas būtiski ierobežotu viņu privilēģijas.
3. Lielākās atšķirības zemnieku brīvlaišanas procesā bija Latgalē, jo tur šis process notika daudz vēlāk nekā Kurzemē un Vidzemē.
4. Latgalē sāka straujāk attīstīties saimniecība un nebija tik liels iedalījums starp šķirām, kā pārējos novados.
5. Kaut arī brīvlaišanai ir dažādi viedokļi, bet tas ir svarīgs aspekts tautas vēsturē, jo līdz ar brīvlaišanu attīstījās gan saimniecība, gan kultūra, gan tautas izglītības līmenis.
…