Izvēlējos rakstīt kursa darbu par zemnieku saimniecību ‘’Pilslejas’’, kas atrodas Jelgavas rajonā, Glūdas pagastā. Tā nodarbojas ar graudkopību – ziemāju un vasarāju audzēšanu. Ar šī darba palīdzību es vēlējos noskaidrot, ko nozīmē būt zemniekam, cik daudz darba un pūļu ir jāpieliek, lai no sava darāmā darba varētu gūt arī peļņu. Tādēļ šis darbs ir par reāli neeksistējošu zemnieku saimniecību, bet visi dati un analīze ir pielīdzināta mūsdienu situācijai laukos un zemnieku saimniecībās.
Darba mērķis ir izvērtēt zemnieku saimniecības ‘’Pilslejas’’ ražošanas un attīstības iespējas 2007.gadā. Veiksmīgākai mērķa sasniegšanai, tika izvirzīti vairāki uzdevumi:
noskaidrot, kāda ir graudkopības situācija Latvijā 2005.gadā;
noskaidrot, kā tiek plānota uzņēmumu saimnieciskā darbība;
noskaidrot, vai zemnieku saimniecība ir maksātspējīga;
noskaidrot, vai zemnieku saimniecībai ‘’Pilslejas’’ ir perspektīvas iespējas arī turpmākajos gados.Pirmajā no saimniecība ir maksātspējīga,daļā tiek atspoguļota graudkopības situācija Latvijā 2005.gadā, otrajā nodaļā – zemnieku saimniecības ‘’Pilslejas’’ raksturojums un trešajā nodaļā šīs saimniecības ražošanas attīstība un perspektīvas iespējas. Darbā ir 10 tabulas un 2 attēli. Darbā tika izmantota analīze un grafiskā datu apstrādes metode.
Graudkopība ir nozīmīgākā augkopības nozare Latvijā, un 2005. gadā graudaugi aizņēma 468,9 tūkst. ha jeb 46,9 % no sējumu kopplatības. 2005. gadā graudaugu tika iesēts par 32,2 tūkst. ha jeb 7,4% vairāk nekā 2004. gadā. Visvairāk graudaugu bija iesēts Jelgavas (42,6 tūkst. ha), Bauskas (41 tūkst. ha) un Dobeles rajonā (34,5 tūkst. ha). Novērtējot Latvijas novadus, visvairāk graudaugu tika iesēts Zemgalē (171,6 tūkst. ha), ļoti līdzīga situācija ir Kurzemē (112,6 tūkst. ha) un Vidzemē (109,1 tūkst. ha), bet Latgalē (75,6 tūkst. ha) ir vismazākās graudaugu sējumu platības. Tomēr ar katru gadu ir novērojams sējumu platību pieaugums visos četros reģionos.
Ja vērtējam pēc atsevišķu struktūru kopplatības, tad, var secināt, ka vislielākajās platībās tiek audzēti vasaras mieži (145,9 tūkst ha) un ziemas kvieši (132,0 tūkst ha) – attiecīgi 31% un 28% no kopējās sējumu platības. Savukārt vismazāk Latvijā 2005. gadā tika audzēta tritikāle (13,3 tūkst ha) un ziemas mieži (2,8 tūkst ha) – attiecīgi 3% un 1% no sējumu kopplatības [2].…
