Zentas Mauriņas tuvākie draugi
• Pirmais latviešu rakstnieks, ar kuru iepazīstas Zenta Mauriņa ir Jānis Akuraters (1876. – 1937.). Tas notika 1919. gadā Liepājas slimnīcā, kur viņš ārstējas.
• Laikam jau neviena cita personība uz Zentu nav atstājusi tādu iespaidu kā “važu sarāvējs”, Tautas dzejnieks Rainis (1865. – 1929.). Viņi iepazīstas 1925. gada Raiņa 60. dzimšanas dienā, kad Zenta baltu filoloģijas studentu vārdā brauc rakstnieku sveikt, sagrabinājusi naudu dārgajam taksometram līdz Pārdaugavai, kur Raini godina Skolotāju institūts. Lūgtajās vakariņās viņu nosēdina līdzās rakstniekam un aizsākas tāda rotaļīga svētku reizes saruna. Atvadoties viņš uz galda kartes uzraksta: “Paturiet mani uz šo vakaru tikpat mīļā piemiņā kā es Jūs.” Viņi bieži pavadīja laiku kopā staigādami pa Vērmanes dārzu. Šo laiku Mauriņa salīdzina ar „Baha mūziku”.
• Pie Zentas Mauriņas īpaši gaišajiem brīžiem pieder ari Anna Brigadere (1861. – 1933.) Zentai un Annai bija vienādi ētiskie kritēriji: tikumiska apēka nepieciešamība, darbs – visa pamats, labā un ļauna krasa šķirtne. Brigaderi viņa raksturoja ar 5 “S”: skaidra, skarba, stipra, spītīga, strādīga. Mauriņa ir pirmā, kurai 1933. gada 2. martā A. Brigadere piezvanīja, lai pateiktu, ka pabeigusi triloģiju “Dievs, Daba, Darbs”. Nu viņa varot mierīgi mirt, jo galveno sava mūža darbu esot uzrakstījusi.
Florencē, 1936. gadā, Zenta Mauriņa iepazinās ar rakstnieku Konstantīnu Raudivi. Viņi nodzīvoja kopā gandrīz 40 gadus. Raudive nomira 4 gadus ātrāk par pašu Zentu Mauriņu. Savas kopdzīves laikā viņi ir piedzīvojuši gan labus, gan ne tik labus mirkļus. „Raudive bija savādnieks, mistiķis, bet bez viņa palīdzības Mauriņa ļoti daudz ko nespētu paveikt .”. par šo kopdzīvi Zentai Mauriņai radās domugrauds: „Mīlestībā visgrūtākais – mīļotam cilvēkam dāvāt absolūtu brīvību.”
Protams, Zentai Mauriņai bija vēl arī daudz citu draugu, paziņu, bet šie cilvēki viņai bija vistuvākie – tie, kas viņas dzīvi padarīja nedaudz vieglāku, iespējamāku.
Trimdā
1944. gadā kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrēja uz Vāciju. 1946.gadā pārcēlusies uz Zviedriju. Aizbraucot 1944.gadā uz Vāciju, Z.Mauriņa apmetās uz dzīvi pie draugiem Detmoldā. Valsts bija karā izpostīta, trūka pārtikas un tāpēc 1946.gadā rakstniece pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā, Upsalā, kur ir slavena Universitāte ar bagātu bibliotēku, un cerības atrast nodarbošanos savā specialitātē. No 1949.- 1963. gadam bija docētāja Upsalas Universitātē. Sākumā Z.Mauriņa ar Konstantīns Raudive īrē istabu kā apakšīrnieki zviedru ģimenē, pārtiek no gadījuma darbiem un draugu palīdzības. Šis dzīves posms aprakstīts Zviedrijas dienasgrāmatās: „Trimdas traģika” (1965) un „Pasaules vārtos” (1958). Ar lielu neatlaidību Z.Mauriņa atrod izdevējus savām grāmatām Zviedrijā un Vācijā, iegūst darbu pie Upsalas universitātes un 1954.gadā jaunā īres namā var iekārtot savu dzīvokli ar visām ērtībām. . 1965.gadā viņa pārceļas uz Vāciju, kur apmetas uz dzīvi nelielā kūrorta pilsētiņā Badkrocingenā. Te abi rakstnieki noīrēja dzīvokli 2 stāvu mājā Romerstr. 9, apakšējā stāvā. Viņu dzīves vieta atradās simts metru attālumā no pilsētas kapiem, kur šodien ir abu literātu atdusas vieta.
…
