1.ĢIMENES KĀ SABIEDRĪBAS PAMATŠŪNAS RAKSTUROJUMS
Ģimene sabiedrībā – vēsturiski mainīga mazā sociālā grupa, kuras locekļus vieno laulības vai asinsradniecības attiecības, kopīga sadzīve, savstarpēja izpalīdzība un morālā atbildība (4;721) Ģimene ir sabiedrības pamatšūna, un no tās daudzējādā ziņā ir atkarīgs, kāds klimats valdīs sabiedrībā. Bērnu audzināšanas ziņā ģimenei ir pamatnozīme.
Liela nozīme cilvēces pastāvēšanā ir ģimenei. No ģimenes nāk krietni cilvēki, tautas labklājības cēlāji, zinātnieki, mākslinieki. No ģimenēm ir atkarīga tautu augšana, uzplaukums vai arī sabrukums un iznīkšana. Līdz ar laulības noslēgšanu ( pat agri pirms tam ) vīrietis uzņemas atbildību par mīlestības saglabāšanu, veido ģimenes modeli, gatavojas radīt un audzināt bērnus, veltīt visas pūles šajā grūtajā darbā. Laulības pamatā ir divi pamatakmeņi – ticība un uzticēšanās.[10]
Amerikāņu psihologs Džeims Dobsons pētot zēnu audzināšanas problēmas ģimenē saka; „ Dzīvē nav lielākas privilēģijas, kā laist pasaulē bērnu un tad nākamos 18 gadus censties viņu pareizi audzināt. Šis uzdevums ik dienas prasa visu jūsu inteliģenci, gudrību un apņēmību. Un vecākiem, kuru ģimenē ir viens vai vairāki dēli, svarīgākais uzdevums, iespējams, ir vienkārši nosargāt viņu dzīvību bērnībā un pusaudža gados.”[3;13]
Vecākus bieži neviens nemāca, kādiem viņiem jābūt, tāpēc bērnu audzināšana paliek pašplūsmā. Viļņas Valsts pedagoģiskā institūta docents Gintaras Homentauskas par bērna personības veidošanos saka: ”Bērna personības veidošanās ģimenē tas ir abpusējs process, kurā vecāki audzinot savus bērnus, aug paši, taču bērni neaudzina vecākus, bet izvēlas savu ceļu audzināšanas procesa ietekmē”.[5;11]
Ģimene ir pirmais kolektīvs, kas ietekmē cilvēka veidošanos. Ģimenei ir vienots ikdienas dzīves ritms un stils, kopīgas tradīcijas, tās locekļus vieno īpašas intīmas saites – tas viss kopumā daudzveidīgi un spēcīgi ietekmē topošo personību. Visspilgtāk šī ietekme jūtama tieši agrā bērnībā un skolas gaitu sākumā. Daudzi audzināšanas jautājumi, kurus šai posmā bez īpašām grūtībām iespējams atrisināt ģimenē, vēlāk var sagādāt ne mazums grūtību. Ģimenē bērns gūst pirmo cilvēcības skolu – viņam jāveido attieksme pret lietām un cilvēkiem, pret savu un citu rīcību. Ģimenē veidojas stabils pamats jaunā cilvēka pozitīvu rakstura īpašību izveidei, vispusīgu interešu attīstībai, viņš tiek ievadīts sabiedriskajā dzīvē, veido pirmās saskarsmes iemaņas. Arī tad, ja ārējie apstākļi mainās, piemēram, galvenais apgādnieks zaudē darbu, tiek mainīta dzīves vieta, kādu piemeklē slimība vai tml., ģimene cenšas saglabāt līdzsvaru. Katram ģimenes loceklim tajā ir konkrēta loma. Katrai ģimenei ir savi likumi. Ir labi, ja ģimene prot saglabāt līdzsvaru neatkarīgi no materiālajiem un citiem ārējiem apstākļiem. Ģimene ir kā maza fabrika, kurā tiek „ražota” bērna pašcieņa. Autoru kolektīvs – Zaiga Rudņicka, Rita Ukstiņa un Anete Elme savā grāmatā aplūkojušas stabilitātes nozīmīgumu.
…
