Var atrast simtiem tēmu, kuru sakarā tiek pieminēta Zeme, taču, ja to salīdzina ar citām planētām, tad nevar nepamanīt ko tādu, kā nav nekur citur cilvēka apzinātajos kosmosa plašumos. Zeme ir vienīgā planēta uz kuras sastopama dzīvība.
Viena no lielākajām un arī pazīstamākajām dzīvo organismu grupām ir dzīvnieki. Dzīvnieki ir tādi organismi, kas baroja, vairojas un kustas. Dzīves laikā tie piedzimst, aug, nobriest, vairojas un visbeidzot nomirst. Apkārtni tie uztver ar maņu orgāniem. Tie uzņem barību, lai veidotu un attīstītu savu ķermeni, un, lai apgādātu to ar kustībai un dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju.
Dzīvnieki ir ļoti dažādi. Plašā dzīvnieku valsts tiek iedalīta daudzās sistemātiskās grupās. Augumā lielākie, stiprākie, ātrākie un vissarežģītāk veidotie Zemes iemītnieki ietilpst zīdītāju klasē. Šī daudzveidīgo dzīvnieku grupa no citu klašu dzīvniekiem atšķiras ar to, ka zīdītāju mātītes savus mazuļus baro ar pienu, kas veidojas piena dziedzeros. Zīdītāji ir siltasiņu dzīvnieki. To ķermeni klāj apmatojums. Mūsdienās eksistē ap 4000 zīdītāju sugu. Tie sastopami gandrīz visur uz planētas.
Zīdītājus atkarībā no vairošanās veida iedala 3 apakšklasēs. Placentāļiem dzimst labi attīstīti mazuļi, somaiņiem dzimst pusattīstījies embrijs, kas turpina attīstīties mātes somā, bet kloākaiņi dēj olas.
Šajā darbā aprakstītas lielākās un pazīstamākās zīdītāju kārtas, izņemot primātu kārtu, jo tā ir pārāk plaša un sarežģīta, lai darbā ietvertu visu būtiskāko informāciju par to.
Kloākaiņi ir zīdītāju apakšklase, kurā ietilpst 3 sugas: pīļknābis, ehidna un proehidna. Visas šīs sugas sastopamas tikai un vienīgi Austrālijā. Bieži kloākaiņi tiek uzskatīti par primitīviem dzīvniekiem, taču to vienīgā atšķirība no citiem zīdītājiem ir tā, ka tie dēj olas. Tomēr mazuļi tiek baroti ar pienu.
1.1.Pīļknābis.
Pīļknābis ir labi piemērojies peldēšanai un niršanai. Zem ūdens tas spēj uzturēties 5 minūtes un vairāk. Tam ir plūdlīnijas formas ķermenis ar biezu, īsu, ūdensnecaulaidīgu kažoku un starp pirkstiem attīstīta peldplēve. Pīļknābis peld, airējoties ar priekškājām, pakaļkājas izmantojot stūres vietā. Platais knābis ir ļoti jūtīgs pret pieskārieniem. Platajā, bebra astei līdzīgajā astē pīļknābis uzkrāj tauku rezerves. Ēd vēžus, kukaiņu kūniņas, gliemežus. Pīļknābis ar savām spēcīgajām priekškājām rok alas upju un dīķu krastos. Ieeja alā parasti ir virs ūdens līmeņa. Pašā galā mātīte izveido perēšanas kambari. Eja līdz tam var būt pat 30 cm gara. Ligzdas kambari mātīte izklāj ar zāli un lapām. Alas ejā tā novieto divas vai trīs zemes pikas, lai ligzdā neiekļūtu plēsēji. Rīta vai vakara krēslā pīļknābji pamet alu, lai dotos meklēt barību. Acis un ausis zem ūdens nosedz ādas krokas. Meklē barību, rakņājoties ar knābi dūņās. Satvēris laupījumu, noglabā vaigu kabatās. Kad vaigi piebāzti pilni, iznirst un samaļ barību starp razvielas plātnēm sava knābī.
Pīļknābji vairojas no augusta līdz oktobrim. Parasti 14 dienas pēc pārošanās mātīte izdēj 2 olas ar mīkstu čaulu. Olām visu laiku jābūt mitrām, tādēļ tās apsedz ar slapjām lapām. Perē 10 dienas. Mazuļi piedzimst svītraini, akli, kaili, 2,5 cm gari. Pēc 4 mēn. tie pirmoreiz dodas ārā no alas.…
