Lietišķā jeb biznesa etiķete nosaka darījumu cilvēku īpašos uzvedības noteikumus. Pat kriminālā pasaule izstrādājusi un ievēro savu goda kodeksu, ko šai videi piederošie respektē bez ierunām.
Etiķete nav stingri formulēti, visiem dzīves gadījumiem domāti izturēšanās standarti, bet gan saskarsmes un uzvedības kultūras principu apkopojums. Šie principi pasargā cilvēku no iespējamiem pārpratumiem, nepatikšanām, netaktiskas izturēšanās un māca dzīvot tā, lai nenodarītu otram ļaunu.
Etiķete kļuvusi par obligātu lietišķo jautājumu kārtošanā un attiecībās ar darījuma partneriem. Ignorēt etiķetes principus un pieklājības prasības nozīmē tīši izjaukt pieņemtās attiecību normas un komunikācijas dalībnieku izvirzītos mērķus.
Cilvēku attiecības kļūtu visnotaļ problemātiskas, ja viņi ļautu pilnīgu vaļu savām emocijām un kaislībām, runātu visu, kas ienāk prātā. Etiķetes ievērošana palīdz saglabāt godu un pašcieņu vissarežģītākajās dzīves situācijās. Tā nosaka saskarsmes noteikumus starp dažāda dzimuma un vecuma cilvēkiem, sociālām, profesionālām un citām sabiedrības grupām, palīdz harmonizēt pretrunīgus uzskatus un sarežģītas attiecības. Ievērojot etiķeti cilvēku sabiedrība kļūst vienotāka un precīzāka.
Lietišķās attiecībās noteiktās situācijās ir pieņemts apmainīties ar dāvanām un suvenīriem. Katrā valstī un sabiedrībā ir savas tradīcijas, kā tas tiek darīts. Taču kopīgs vienmēr ir dāvināšanas mērķis – sagādāt prieku, kā arī izrādīt cieņu un draudzīgu attieksmi.
Personīgi man dāvināšanas prieks ir pielipis jau no mazotnes, bet līdz šim tas pārsvarā noticis ģimenes lokā. Dīvaini, bet sagatavot dāvanu (iesaiņot, arī pašai to izgatavot) man patīk daudz labāk, nekā saņemt dāvanas. Tomēr, domāju, ka ikvienam ir patīkami, ja par viņu atceras, arī man patīk.
Šis temats mani piesaistīja ar to, ka vēlējos uzzināt kaut ko arī par biznesa dāvināšanas kultūru, kā nekā pieauguša cilvēka dzīve neaprobežojas tikai ar ģimenes dzīvi. Izvēlējos to arī tāpēc, ka man vienkārši patīk dāvināt.…
