Katru gadu visā pasaulē svin, pēc manām domām, visjaukākos svētkus – Ziemassvētkus. Lai gan Ziemassvētki ir reliģiskie svētki, tos svin gan ticīgie, gan neticīgie. Ziemassvētku simbols mūsu mājās ir Ziemassvētku eglīte. Šo skaisto, izpušķoto kociņu gribas pēc iespējas ilgāk paturēt savā tuvumā. Tas ir iespējams tikai tad, ja eglīti ievieto ūdens tvertnē vai arī iegādājas tādu eglīti, kuras skujas arī bez ūdens nenobirst ilgāk nekā parastās egles skujas.
Ziemassvētku eglītes ir meža kultūra. Meža kultūra ir meža zemēs mākslīgi atjaunotas vai nemeža platībās ieaudzētas – sētas vai stādītas mežaudzes. Meža mākslīgās atjaunošanas un ieaudzēšanas agrotehnisko un tehnoloģisko pasākumu kompleksu (sēklu materiāla ievākšana, stādāmā materiāla izaudzēšana, meža kultūru ierīkošana, to kopšana) sauc par meža kultūrdarbiem.
Kursa darbā izstrādāju ražošanas plānu un veicu ekonomisko rādītāju aprēķinus ziemassvētku kociņu audzēšanai Latvijas apstākļos 2005.gadam. Mani interesē, vai ir iespējama rentabla ziemassvētku kociņu ražošana un tirdzniecība, jo pašlaik Latvijā ir tikai nedaudz uzņēmumu, kas nodarbojas ar šo specifisko ražošanu.
Latvijas Republikas lielākā dabas bagātība ir mežs. Ar mežu klātās platības aizņem ap 43 % no visas LR teritorijas.
Meža augšanas (Skudra, 1993) apstākļu tips apvieno ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi un darbību galveno koku sugu audžu brieduma stadijā un līdzīgu meža atjaunošanās gaitu pēc kokaudzes novākšanas vai nopostīšanas.
Bioģeocenozes jēdziens ietver gan vides, gan arī dzīvo organismu kopumu, kas tos apdzīvo.
Meža tips apvieno mežaudzes ar kopīgu valdošo koku sugu viena meža augšanas apstākļu tipa ietvaros. Meža tipu apzīmē, pirms meža augšanas apstākļa nosaukuma liekot valdošo koku sugu, piemēram, egļu gārša, bērzu gārša, ošu gārša. Meža tipu skaits vairākkārt pārsniedz meža augšanas apstākļu tipu skaitu, jo katrā augšanas apstākļu tipā var būt vairāki meža tipi.
Ja augšanas apstākļi (augsnes auglība, mitruma režīms) nav pakļauti būtiskām izmaiņām, tad audzes dzīves laikā meža augšanas apstākļu tips nemainās.
Mežaudžu augšanas apstākļus, uzbūvi un darbību galvenokārt ietekmē ūdens režīms (mitruma apstākļi) un augsnes auglības pakāpe konkrētajā nogabalā. Abi šie faktori ir cieši saistīti. Ja augsnē ir bagātīgi barības vielu krājumi, nelabvēlīgos mitruma apstākļos tie var būt kokiem neizmantojami nepietiekamās augsnes aerācijas un citu iemeslu dēļ. Meža augšanas apstākļu tipu rindas izdala, galvenokārt vadoties pēc augsnes mehāniskā sastāva un mitruma režīma.
Meža augšņu tipi (Mangals, 1985, 1989) (Mežals, 1980) ir:
velēnu karbonātu augsnes. Tās ir veidojušās uz karbonātu cilmiežiem – brīviem vai irdeniem kaļķakmeņiem, dolomītiem, krīta un grants. Zemgales līdzenumā, sevišķi tā dienvidu daļā, atrodas lielākās karbonātu un brūno augšņu platības. Auglīgākās putekļainās smilšmāla velēnu karbonātu izskalotās augsnes atrodas tīrumos, bet mitrākās velēnu karbonātu klejotās augsnes – mežos.
brūnās pseidopodzolētās augsnes. Zemgales līdzenuma dienvidu daļā, bieži arī citos rajonos, mežos lielās platībās atrodas smilšmāla augsnes uz vēl smagākiem divdaļīgiem cilmiežiem ar izteiktu kontaktglejošanos profila vidusdaļā. Šīm augsnēm raksturīga intensīva vielu bioloģiskā aprite, bagātīgs N, Ca un vidējs pārējo minerālvielu saturs. …
