Āfrikas pamatiedzīvotāji pieder pie vairakām rasēm: kontinenta ziemeļos izplatītas lielās eiropeīdās rases Indijas-Vidusjūras rases tautas ( arābi, berberi), uz dienvidiem no Sahāras- galvenokart lielās ekvatoriālās (negroaustraloīdās) rases Āfrikas atzars- negroīdā rase, pie kuras pieder nēģeri, pigmeji (negrilli), bušmeņi un hotentoti. Etiopijā un Somālijas pss. izveidojušās pārejas formas lielo eiropeīdo un negroīdo rasi- etiopu (austrumafrikāņu) rases tautas. Madagaskaras iedzīvotāji (malagasi) veidojušies, sajaucoties dienvidmongolīdiem un negroīdiem. Āfrikas dienvidu daļā 17.- 19. gs., sajaucoties būru ieceļotājiem (afrikandiem) ar pamatiedzīvotājiem, radās „krāsainie” (afrikāņu metisi). Iedzīvotāju sastāvs ir ļoti sarežģīts. Pastāv lielas atšķirības sociālajā attīstībā: no ģints grupām (bušmeņi, pigmeji) līdz lielām tautām ar izveidotām feodālām attiecībām (fulbi, hausi, kanuri) un daudzmiljonu nācijām (ēģipieši, alžīrieši, marokāņi , tunisieši). Antikoloniju un antiimpēriju cīņa veicina nacionālo konsolidāciju procesus, bet pastāv arī etniskas nošķiršanās tendences.
Āfrikas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā dzīvo tautas, kas pieder pie semītu- hamītu (afroaziātu) valodas saimes: semītu grupa, berberu grupa, kušītu grupa, čadas grupa. Uz dienvidiem no Sahāras dzīvo tautas, ko iedala trīs āfrikāņu valoda saimēs. Nigēras- Kordofanas valodas saime: Nigēras-Kongo grupa- Rietumatlantijas tautas, mandu tautas, Voltas tautas, kva tautas, Benues-Kongo tautas, Austrumadamavas tautas, Kordofanas grupa. Nīlas-Sahāras valodas saime: songaju grupa, Sahāras grupa, Šari-Nīlas grupa- Austrumsudānas tautas, Centrālās Sudānas tautas. Koisanu saime: dienvidāfrikas seniedzīvotāji- bušmeņi un hotentotu ciltis, kas atspiestas tuksnešos un citas sīkākas grupas. Madagaskarā dzīvo malagasi, kas pieder pie austronēziešu valodas saimes. Kolonizācijas laikā radušās lielas eiropiešu izcelsmes grupas- āfrikandi un angļi, arī franči, vācieši ebreji, portugāļi, spāņi, vota. Blīvāk apdzīvotas augstienes, kas labāk nekā zemienes piemērotas dzīvei un saimnieciskajai darbībai. 2/5 iedzīvotāju dzīvo rajonos, kas atrodas augstāk par 500 m vjl. Izņēmums ir auglīgā Nīlas ieleja (visblīvāk apdzīvotā Āfrikas daļa), kur apdzīvotības blīvums sasniedz 400-600 cilv./km2. > 3/4 iedzīvotāju dzīvo laukos. Lauku apdzīvotās vietas dažādos rajonos atšķiras pēc lieluma, plānojuma un apbūves. Savannās raksturīgi lieli ciemati, tropu mežos- nelielas apmetnes. Tuksnešos dzīvo ~ 1 mlj. klejotāju lopkopju. Intensīva iedzīvotāju migrācija no laukiem uz pilsētām.…