Ziemeļkorejas politekonomiskā situācija un kodolprogrammas attīstībā no 20.gadsimta vidus līdz mūsdienām

Secinājumi
Ziemeļkorejā mūsdienās joprojām valda nabadzība un tas viss tiek slēpts aiz sava veida aizsega, jo pārējā pasaule nevar to redzēt. Var teikt, ka Ziemeļkorejā ir neizdevies ekonomiskais stāvoklis, kas arī negrasās uzlaboties, jo esošais Ziemeļkorejas līderis ir aizrāvies ar militārajām funkcijām un valsts kodolprogrammu. Ja šos divus faktorus neskaita, tad Ziemeļkorejā vairāk arī nekā nav.
Politiski Ziemeļkorejā ir tieši tāpat. Ja neskaita esošo līderi, kuru visi dievina, un vienu partiju KSP, tad Ziemeļkorejā politiski vairāk arī nav.
Ziemeļkoreja tikai cenšas iegūt kodolieročus:
• Pirmais kodolizmēģinājums – 2006.gadā
• Pēdējais kodolizmēģinājums – 2013.gadā
• Kodolizmēģinājumu skaits – 3
• Kodolgalviņu skaits – mazāk par 10
Ziemeļkoreja paziņojusi par 3 kodolizmēģinājumiem, pēdējais noticis šā gada februārī. Tāpat Ziemeļkoreja rīkojusi ballistiskās raķetes izmēģinājumu, taču pagaidām Phenjana nav apvienojusi abas tehnoloģijas, uzskata zinātnieki, vēsta CNN. Taču eksperti lēš, ka Ziemeļkorejas rīcībā jau ir pietiekami daudz plutonija desmit kodolgalviņām.
Ziemeļkorejas kodolprogramma sākās ar PSRS kodolreaktora uzstādīšanu. Pēc PSRS sabrukuma, 1994.gadā Ziemeļkoreja apņēmās apturēt kodolprogrammu apmaiņā pret palīdzību no ASV, lai būvētu kodolreaktorus enerģijas iegūšanai. Astoņus gadu vēlāk radās aizdomas par militāro kodolprogrammu, Ziemeļkoreja izraidīja no valsts Starptautiskās atomenerģijas aģentūras inspektorus, ANO Drošības padome akceptēja sankcijas pret Ziemeļkoreju, kuras tagad paplašinātas pēc katra kodolizmēģinājuma.
Kā arī šajā darbā centāmies secīgi attēlot nesenās Ziemeļkorejas krīzes attīstību, jo vienu brīdi Ziemeļkoreja atradās uz kara sliekšņa ar ASV un tās sabiedrotajiem šajā jautājumā.
…