Ziemeļvalstu tiesības

Tādējādi Norvēģijas un Dānijas likumi strukturāli tika harmonizēti. Vienveidošana bija nepieciešama arī tādēļ, lai augstākā tiesa kalpotu par augstāko tiesu instanci abās valstīs (Hentile, Krecls, Pulma, 2005:105).
Zviedrijas vienvaldnieki centās no savas puses apvienot likumu sistēmu. 1686.gadā jaunais Baznīcas likums radīja stabilu pamatu baznīcas organizācijai, kuras vadībā ir karalis. Vienlaikus tika uzsākts likuma kodifikācijas sagatavošanas darbs, kas ievilkās gadu desmitu garumā. Beidzot 1734. gadā Zviedrijas valsts likums tika publicēts (Hentile, Krecls, Pulma, 2005:105).

Romiešu tiesību recepcijas īpatnības Ziemeļvalstīs
Dāņu likumu evolūcijā liela loma bija dabiskām tiesībām. Tas, ko 18.gs. saprata ar dabiskajām tiesībām, īstenībā bija romiešu tiesību normas. Zviedrijā tās bija pieņemtas jau 17.gs. otrajā pusē, Dānijā – 18.gs. Vācijā šajā laikā bija radies romiešu tiesību vācu variants, Francijā veidojās tā sauktais gallu variants (Zemītis, 2004:237).
Karaļa vadošā loma likumdošanā, minimāla romiešu tiesību ietekme un, salīdzinot ar citām vietām Eiropā, vairāk vienots nacionālais sastāvs atspoguļojās specifiskā tiesību sistēmā, kurā, līdzīgi kontinentālajai Eiropai, par tiesību avotu ar augstāko juridisko spēku atzīst likumu. Taču skandināvu likums ir nacionāls likums ar minimālu romiešu tiesību ietekmi. Arī vēlākos vēstures ceļos pēc viduslaikiem skandināvu tiesības veidoja no pārējās Eiropas atšķirīgus, bet vienlaikus arī radniecīgus risinājumus (Osipova, 2004:105).
…