Zinātniski pētnieciska darba nosaukums ir “Ziepju ražošana”. Izvēlētā tēma ir aktuāla, jo ziepēm ir gan savas priekšrocības, gan savi trūkumi, kas tika izpētīti darbā.
Zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no divām daļām – teorētiskās un praktiskās daļas.
Zinātniski pētnieciskā darba teorētiskajā daļā ir aplūkoti jautājumi par ziepju sastāvu, ražošanas veidiem, ziepju veidiem un jauninājumiem. Tajā ir atspoguļota ziepju ražošanas vēsture un ziepju vārīšanas process, ziepju sastāvs, izpētītas pretmikrobu ziepju priekšrocības un trūkumi, kā arī ziepju ražošanas jaunākās tendences. Darba praktiskajā daļā ir iekļauti aptaujas rezultāti, ķīmiska eksperimenta rezultāti un intervija ar lielāko ziepju ražotāju Latvijā.
Darba izpētes objekts: ziepes, to sastāvs, ietekme, pH līmenis, fosfātjonu daudzums.
Darbā autors izvirzīja sekojošus divu problēmjautājumus:
1. Kas ir ziepes, kā tas rodas un kas ir to sastāvā?
2. Kādas ziepes ir cilvēkam kaitīgas un kādas ziepes cilvēkam ir veselīgas? Kas to nosaka?
Lai uz šiem jautājumiem varētus sniegt atbildi, darba mērķis bija izpētīt ziepju sastāvu un ražošanu.
Zinātniski pētnieciskā darba hipotēze ir sekojoša: ziepju kvalitāte ir atkarīga no sastāvdaļām, kas tiek lietotas ražošana, kas, savukārt, nosaka ziepju pH līmeni un fosfātjonu daudzumu tajās.
Lai sasniegtu darba mērķi, tika izvirzīti sekojoši darba uzdevumi:
1. Izpētīt ziepju vēsturi.
2. Izanalizēt ziepju vārīšanu, ķīmisko ražošanu un ar to saistītās problēmas.
3. Izanalizēt ziepju kaitīgumu.
4. Veikt viennaudžu aptauju, uzdodot jautājumus par ziepju lietošanu.
5. Veikt ķīmisku eksperimentu
6. Veikt interviju, uzdodot ar ziepju ražošanu saistītām personām jautājumus par ziepju kaitīgumu.
Darba metodes: literatūras avotu analīze, analītiskā metode, ķīmisks eksperiments, kvantitatīvā (aptauja) un kvalitatīvā metode (intervija).
1.1.Ziepju izgudrošana
Pirms ziepes vēl nebija izgudrotas, ļaudis mērcēja un tīrīja ādu ar olīvu eļļu un dažādām augu sulām un novārījumiem.7
Pirmās ziņas par materiālu, kas varētu būt līdzīgs ziepēm, ir atrastas Babilonijas izrakumu rakstos uz māla plāksnēm. Tur vēstīts, ka jau 2800 gadu p.m.ē. taukus vārīja kopā ar pelniem. Diemžēl raksti neatklāj, kādam nolūkam tas tika lietots. Savukārt, senie ēģiptieši papirusos aprakstījuši, kā 1500 gadu p.m.ē. izgatavojuši dzīvnieku tauku, augu eļļas un sārmainās sāls maisījumu ādas slimību ārstēšanai. Ar šo materiālu apstrādāja ādu, un tad to noskaloja. Arī Bībeles Vecās derības Mozus grāmatās minēts, ka matos iezieda pelnu un eļļas sajaukumu. Senie grieķi vannojoties izmantoja māla gabaliņus, smiltis, pelnus. Viņi arī iezieda ķermeni ar eļļu, ko pirms noskalošanās ar ūdeni ar īpašu rīku nokasīja. Toties romiešu leģenda stāsta par to, kā radies ziepju nosaukums. Uz upurēšanas kalna Sapo tika dedzināti upurējamie dzīvnieki. Sadedzināto dzīvnieku tauki sajaukušies kopā ar māliem un tos lietus skalojis upē. Sievietes, kas tos atradušas, atklājušas, ka ar šīm “kalna dāvanām” mazgājot un skalojot drēbes, tās kļūst daudz tīrākas.…
