Komponists un taustiņinstrumentālists Zigmars Liepiņš dzimis 1952. gada 14. oktobrī Liepājā, mūziķu ģimenē. Beidzis Liepājas mūzikas vidusskolu (1971) un LVK (Ilzes Graubiņas klavieru klase, 1976).
Septiņpadsmit gadu vecumā sācis sacerēt pirmās dziesmas, kā arī spēlēt Liepājas grupā Santa. Neskatoties uz to, ka šajā grupā viņš muzicēja tikai gadu, tika gūta arī pirmā atzinība – 1. vieta festivālā Liepājas dzintars – 1970 par obligāto latviešu tautasdziesmas apdari. Studējot LVK, muzicējis dažādās grupās. Bijis ansambļa Modo taustiņinstrumentālists un dziesmu autors (1973–1982, ar pārtraukumu 1976–1977), vēlāk arī tā vadītājs (1978–1982). Dienējot Padomju armijā, vadījis grupu Zvaigznīte (1976–1978). 1982. gadā ansamblis Modo ieguva nosaukumu Opus un Z. Liepiņa vadībā grupa pastāvēja līdz 1989. gadam.
80. gadu sākumā nokļuvis popularitātes virsotnē, radot virkni tā laika hitu (Vēl ir laiks, Viss kārtībā, Ceļojums, Dziesma par rozīti, Sentiments u.c.). 1983. gadā guvis ievērību ar mūziku pirmajai Rīgas kinostudijas muzikālajai spēlfilmai Vajadzīga soliste. 1987. gadā VDR šlāgerfestivālā Cilvēks un jūra ar dziesmu Love Time Imanta Vanzoviča izpildījumā saņēmis vai visas iespējamās balvas. Plūcis laurus arī dziesmu aptaujā Mikrofons.
Līdztekus darbībai estrādes mūzikas jomā komponējis mūziku teātra izrādēm. Darbība teātra žanrā vainagojusies ar rokoperu Lāčplēsis, operām Parīzes Dievmātes katedrāle un No rozes un asinīm. Rokoperai Lāčplēsis Atmodas laikā bija arī politiska nozīme – tās pirmizrāde notika datumā, kad tika parakstīts Molotova-Rībentropa pakts. Rokoperu kopumā noskatījās ap 160 000 cilvēku, kuri uz izrādi devās kā uz politisku demonstrāciju.
1989–1992 bijis firmas Showimpex direktors, 1991–1995 skaņu ierakstu studijas L&M direktors. Kopš 1992. gada ir privātās radiostacijas Radio SWH prezidents un līdzīpašnieks. Mūzikas biedrības aptaujā atzīts par 1987. un 1988. gada labāko komponistu un taustiņinstrumentālistu. Kopš 1987. gada ir LKS biedrs.
Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2002) un Latvijas Lielo mūzikas balvu (par operu Parīzes Dievmātes katedrāle, 1997). Par komponistu un viņa dzīvesbiedri, dziedātāju Mirdzu Zīveri uzņemts kinožurnāls Māksla (1992, nr. 4).
GALVENIE DARBI
OPERAS
1988 Lāčplēsis, rokopera divos cēlienos • Librets – Māra Zālīte, pēc Andreja Pumpura eposa Lāčplēsis • Pirmizrāde 23.08.1988. Rīgas Sporta manēžā • R Valdis Lūriņš. – Lāčplēsis: Igo, Laimdota: Maija Lūsēna, Kangars: Imants Vanzovičs, Koknesis: Aivars Brīze, Lielvārdis: Jānis Sproģis, Staburadze: Mirdza Zīvere, Ziemeļmeita: Žanete Ondzule, Dīterihs: Niks Matvejevs, Līkcepure: Zigfrīds Muktupāvels; ziņotāji, jodi: grupa Jumprava; Aizkraukles meitenes: Zane Ambrēna, Ramona Fogele, Aurika Buka, Dita Podskočija; Teicējs: Jānis Skanis; Jauniešu koris Daugaviņa, D Kārlis Beinerts; grupas Remix un Opus
1997 Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre Dame de Paris), opera melodrāma 3 cēlienos, 20 ainās • Librets – Kaspars Dimiters, pēc Viktora Igo romāna Parīzes Dievmātes Katedrāle • Mūziku aranžējis Uģis Prauliņš • Pirmizrāde 9.04.1997. LNO • D Aleksandrs Viļumanis, R Edmunds Freibergs, Sc Juris Dimiters, kostīmu māksliniece Baiba Puzina. – Esmeralda: Kristīne Gailīte, Dita Kalniņa, Rudīte Ruško, Fēbs: Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis, Gudula: Karmena Radovska, Kristīne Zadovska, Klods Frolo: Aivars Krancmanis, Sergejs Martinovs, Kvazimodo: Rodrigo Fomins, Niks Matvejevs, Flērdelisa: Antra Bigača, Kopenols: Māris Evalds, Kundze: Dace Volfarte
2000 No rozes un asinīm, opera melodrāma 3 cēlienos • Librets – Kaspars Dimiters, pēc leģendas par Turaidas Rozi • Pirmizrāde 16.03.2000. LNO • D Aleksandrs Viļumanis, R Edmunds Freibergs. – Burve: Antra Bigača, Ieva Kepe, Andžella Ķirse, Maija: Kristīne Gailīte, Dita Kalniņa, Ilze Kozlovska, Viktors: Rodrigo Fomins, Viesturs Jansons, Jakubovskis: Juris Ādamsons, Ivars Stonins, Skudrics: Jānis Markovs; Greifs: Niks Matvejevs.…
