SECINĀJUMI
Zikurāti, pretēji Ēģiptes piramīdām, Mezopotāmijā ir saglabājušies visos šīs zemes kultūras attīstības posmos.
Pirmie zikuratu priekšteci parādījās Urupes periodā Šumēru valstī, kur to celtniecībai izmantoja māla ķieģeļus un saistvielas (kaļķu java, bitumens). Ap II.g.t.p.m.ē. tempļus saka veidot uz mākslīgi uzbērtam platformām ar vairākiem pakāpieniem. Zikurāti lielākoties bijuši taisnstūrveida tempļi ar lieli iekšpagalmu to vidū, ap kuru izvietotas dieva skulptūras un telpas priesteru vajadzībām. Šumeri pārzināja arī celtņu kompozīcijas noslēpumus, kurus izmantoja, lai radītu harmoniskumu un vieglumu savās monolītajās celtnēs.
Asīrijas teritorijā zikurātu apakšējo sienu veidoja akmens bloki – ortostati, celtniecībā tiek izmantotas arkas un velves, kā arī tempļa iekšpagalms paplašinās. Tempļa sienu rotāšanai izmanto dažādas krāsas ornamentu zīmējumus.
Babilonijas zikuratos, savukārt, ir skaidri saskatāmas Babilonijas arhitektūras iezīmes – taisnas līnijas, konkrēti stūri, regulāras arkas, kā arī tiek piedomāts pie zikurāta vertikālas perspektīves.
…