Zilā krāsa dažādās psiholoģijas teorijās

Krāsa atrodas mums visapkārt. Tā atrodas gan ikrīta dūmakā un dienas košumā, gan mijkrēšļa ēnainumā un nakts piesātinātajā dziļumā – it visur ir atrodamas nokrāsas.
Krāsu ietekme ir ļoti spēcīga; šķiet, mēs visu iztēlojamies krāsās pat tad, ja patiesībā krāsa nav saskatāma.
un toņi.
Krāsu uztvere var būt kā aktīva, tā arī pasīva. Dienā mēs paši esam aktīvi, tādēļ aktīva ir arī krāsu uztvere, bet nakta tumši zilā, tradicionālā forma reducējas ar tumši zilo, pasīvo uztveri. Tumši zilais krāsu psiholoģiskajā uztverē asociējas ar mieru un pasivitāti.
Līdz pat 19. gadsimtam cilvēki pazina tikai organiskās krāsas un krāsvielas. Tās bija dārgas, un atļauties izmantot krāsas varēja tikai turīgi ļaudis. Cēzara togas purpuram un Pāvesta Innocenta X mantijas audumam bija nepieciešama gliemežu tūkstošu pārstrāde, lai panāktu to krāsu piesātinājumu, kuru mūsdienās var redzēt spāņu gleznotāja Djego Velaskesa (1599 – 1660) fiksētajā “Pāvesta Innocenta X portretā”.
Jau Senajā Ēģiptē 1. dinastijas laikā pazina krāsas – sarkanu, zilu, dzeltenu, brūnu, baltu un melnu. Ēģiptes Vidējās Valsts laikā jau tika lietotas piecpadsmit krāsas – no katras iepriekš minētās krāsa pa diviem toņiem un vēl dabīgais materiāls, kas bija zelta toni, bet no dedzinātiem dzīvnieku kauliem – melno. Tikai pēdējā simtgadē, pateicoties anilīna krāsu atklāšanai, cilvēces vēsturē ir bijis iespējams radīt lielāku krāsu bagātību un intensitāti.…