Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju no fotosintēzes procesa. Šīs baktērijas ir zilā vai zilzaļā krāsā. Bieži tās aug kolonijās, kas ir viegli saskatāmas.
Zilaļģes ne tikai izdala nepatīkamu aromātu un ir indīgas cilvēkiem, bet arī padara ūdeni mazāk dzidru, kas samazina to, cik dziļi ūdenī iespīd saules gaisma. Zilaļģēm atmirstot tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis, līdz ar to, tas negatīvi ietekmē ūdensdzīvniekus.
Referāta temata izvēli pamudināja tas, ka Baltijas jūrā jau plašā teritorijā ir bezskābekļa zonas, kurās spēj dzīvot atsevišķi anaerobi organismi. Pastiprinoties eitrofikācijai un pieaugot Baltijas jūras temperatūrai, šīs teritorijas paplašināsies.
Hipotēze - visefektīvākā rīcība zilaļģu izplatības samazināšanai Baltijas jūrā ir samazināt barības vielu, galvenokārt nitrātu un fosfātu, nonākšanu jūrā no sauszemes.
Referāta mērķis ir noskaidrot zilaļģu izplatību Baltijas jūrā, zilaļģu attīstības veicinošos faktorus, to, kā zilaļģes ietekmē Baltijas jūru un zilaļģu izplatības samazināšanas risinājumus, kā arī to vai hipotēze ir patiesa.