Psiholoģija mani vienmēr ir saistījusi un interesējusi, tāpēc jau sen bija radusies vēlēšanās zinātniski pētniecisko darbu rakstīt par psiholoģijas nozari. Taču ilgi šaubījos, kādu tematiku lai izvēlos!
Sagadījās tā, ka man „mieru nelika” pašas zīmējumi un ķēpājumi uz lapiņām, kladēs un burtnīcās, kurās zīmēju gan puķītes, gan dabasskatus, taču visam vienmēr caurvījās acis. Tās bija visdažādākās un vienmēr kārtīgi izzīmētas. Sadūšojos un aizgāju pie skolas psiholoģes. Kopā papētījām manu „mākslu”, paanalizējām, aprunājāmies. Un tad, vienā no tikšanās reizēm, man tika izteikts piedāvājums rakstīt par zīmējumiem, to nozīmi un sasaisti ar cilvēka psiholoģisko pasauli un personību.. Šī ideja man patika, tāpēc piekritu rakstīt par zīmējumiem, ko psiholoģijā sauc par projektīvajām metodēm personības izpētē.
Uzzināju, ka acis kā atsevišķs zīmējums netiek analizēts, taču kontekstā ar cilvēka vai dzīvnieka zīmējumu, acis ir ļoti informatīva zīmējuma detaļa, kas var liecināt gan par bailēm, kas dzīvo cilvēkā, gan arī par psihiskām saslimšanām.
Pēc pārskatītās literatūras saprotu, ka projektīvās metodes pilnībā nenosaka personības tipu vai īpatnības, taču parāda problemātikas virzību un personības psiholoģisko stāvokli.
Līdz šim visvairāk projektīvās metodes pētījuši tādi psiholoģijas zinātnieki kā Sidnijs Levi, Džons Buks, Prošanskis, Lušērs, u.c.
Savā darbā esmu nolēmusi analizēt šādas projektīvās metodikas: „Cilvēka zīmējums”, „Koks, māja, cilvēks”, kā arī pētīšu krāsu nozīmi pēc Lušēra testa metodikas. Pētījumā aicināšu piedalīties piecus jauniešus un piecas jaunietes no AUV 11.a un 11.b klasēm.
Savā zinātniski pētnieciskajā darbā izvirzu šādu
Mērķi: Izzināt vidusskolas jauniešu būtiskākās personības īpatnības izmantojot projektīvās metodes.…