Zināšanu vērtēšana vizuālās mākslas stundā 9... / ID: 416014

Особые предложения 2 Открыть

4,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:416014

Автор: burzu (1)

Оценка:

Опубликованно: 07.04.2006.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 10 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	3
1.	Mācību sasniegumu kontrolējoši vērtējošās sistēmas funkcijas, veidi, metodes un formas	5
1.1	Mācību rezultātu kontroles funkcijas	5
1.2	Mācību izziņas darbības rezultātu vērtēšanas funkcijas.	5
1.3	Skolēnu mācību darba kontroles galvenie veidi	6
1.4	Skolēnu mācību darba kontroles galvenās metodes	6
1.5	Skolēnu mācību darbības kontroles organizācijas formas	6
2.	Vērtēšanas formas	8
3.	Skolēnu mācību sasniegumu kontroles un vērtēšanas vispārdidaktiskās prasības	11
4.	Vērtēšanas kritēriji vizuālas mākslas stunda	13
5.	Divi viedokli par atzīmju nepieciešamību	15
6.	Bezatzīmju vērtēšanas sistēmas būtība	17
7.	Galvenie kontroles un vērtēšanas sistēmas trūkumi mūsdienu skolu praksē	18
8.	Personības veidošanas īpatnības pusaudžu gados	20
8.1.	Pusaudžu vecums un viņu specifika	21
8.2.	Pusaudžu personības īpatnības	24
9.	Zināšanu kritēriju apskats tēmā „klusā daba” vizuālas mākslas stundā 9. klasē	27
	Secinājums	29
	Literatūras saraksts	31

Фрагмент работы

Pašlaik pasaulē nav viena atsevišķa vispārēji pieņemta vērtēšanas modeļa. Tieši otrādi, pastāv daudzi vērtēšanas modeļi un metodoloģijas, kas pašlaik pārvēršas potenciāli pielietojamos modeļos. Vērtēšanas modeļa un metodoloģijas izvēlei vajadzētu balstīties uz konkrēta bridi risināmam izglītības problēmām.
Regulācija ir katras mērķtiecīgas darbības būtiska sastāvdaļa. Tai pakļautās operācijas ir kontrole, analīze, vērtēšana un korekcijas.
Kontrole – sistemātiskā vai epizodiska doto uzdevumu izpildes novērošana un uzraudzība, lai pārliecinātos par izpildes pareizību un izdarītu labojumus atbilstoši izvirzītajam pedagoģiskajam mērķim; pārbaude. Kontroles pamatfunkcija ir veidot nepieciešamību pēc paškontroles.
Analīze – viena vesela izskatīšana, izpētīšana un sadalīšana uz sastāvdaļām.
Vērtējums – atzinums par izglītības programmā noteiktā mācību satura apguves līmeni; vērtēšanas rezultāti, ko var paust atzīmi, citu simbolu vai aprakstošu stāstījumu.
Korekcija – pārdomātu un attaisnojamu darbību kopums kļūdu novēršanai un vēlama rezultāta sasniegšanai.
Tā notiek arī skolas pedagoģiskajā procesā: skolotājs regulāri seko skolēnu mācībām un izdara nepieciešamas korekcijas; skolas vadība analīze un vērtē skolotāju darbu, bet Izglītības ministrija regulē un saskaņo skolu darbību valstī.
Vērtēšanu skolā var definēt kā jebkuru metodi, ko lieto, lai labāk izprastu skolēna zināšanas“. Tas nosaka, ka vērtēšana var būt gan tik vienkārša kā skolotāja subjektīvais spriedums, kas balstās uz vienu skolēna snieguma novērojumu, gan arī tik sarežģīta kā piecu stundu standartizētais tests.
Sava darbā autore mēģināja sasniegt tādu mērķi:
Noteikt zināšanu kritērijus 9. klases vizuālas mākslas stundā, tēmā „Klusa daba”.

Darba uzdevumi:
Apskatīt dažādus kontrolējoši vērtējošas sistēmas funkcijas, veidus, metodes, formas.…