-
Zirgs un cilvēks, laikam ritot
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
1. | Zirgu dzimtas evolūcija | 6 |
2. | Savvaļas sencis | 8 |
2.1. | Tarpans | 8 |
3. | Zirga bioloģiskās īpatnības | 9 |
3.1. | Ķermeņa uzbūve, orgānu funkcijas | 9 |
3.1.1. | Skelets | 9 |
3.1.2. | Muskulatūra | 9 |
3.1.3. | Gremošanas orgānu sistēma | 10 |
3.1.4. | Elpošanas orgānu sistēma | 10 |
3.1.5. | Asinsrites orgānu sistēma | 10 |
3.1.6. | Maņu orgānu sistēma | 11 |
3.1.7. | Nervu sistēma | 11 |
3.1.8. | Āda | 11 |
3.1.9. | Apmatojums | 12 |
3.2. | Gaitas veidi | 12 |
3.2.1. | Soļi | 12 |
3.2.2. | Rikši | 13 |
3.2.3. | Lēkši jeb aulēkši | 13 |
3.2.4. | Aida | 13 |
3.3. | Izturēšanās un ķermeņa valoda | 13 |
4. | Zirgu domestikācija | 15 |
5. | Zirgs – transporta līdzeklis | 16 |
5.1. | Cilvēks uzkāpj zirgā | 16 |
5.2. | Zirgu vilkmes transports | 16 |
5.3. | Zirgu “darba kurpes” | 17 |
6. | Bruņinieku laikmets | 18 |
6.1. | Bruņinieka zirgs | 18 |
6.2. | Zirgs bruņinieku izklaidēs | 18 |
7. | Zirga dodas karā | 20 |
7.1. | Jātnieki karagājienos un kaujas laukā | 20 |
7.2. | Dažādas jātnieku vienības | 21 |
7.3. | Uz Ameriku | 22 |
8. | Zirgs – cilvēka līdzgaitnieks | 23 |
8.1. | Uz dienvidiem | 23 |
8.2. | Pāris interesantu notikumu | 23 |
9. | Zirgs senajām Latvijas tautām | 24 |
9.1. | Zirgs nebija pirmais | 24 |
9.2. | Zirgs darbam, jāšanai un karam | 24 |
9.3. | Attieksme pret zirgu un rūpes par to | 25 |
10. | Zirgu šķirnes | 28 |
10.1. | Tīršķirnes zirgi | 28 |
10.1.1. | Arābu tīrasiņi | 28 |
10.1.2. | Angļu tīrasiņi | 29 |
10.2. | Jauktu asiņu zirgi | 30 |
10.2.1. | Ahaltekes jājamzirgi | 30 |
10.2.2. | Donas jājamzirgi | 30 |
10.2.3. | Budjonnija jājamzirgi | 30 |
10.2.4. | Trakēnes jājamzirgi | 30 |
10.2.5. | Kvoterhosi un hanteri | 31 |
10.2.6. | Orlova rikšotāji | 31 |
10.2.7. | Krievijas rikšotāji | 31 |
10.2.8. | Amerikas standartšķirne | 32 |
10.2.9. | Latvijas zirgu šķirne | 32 |
10.3. | Vezumnieku šķirnes | 32 |
10.3.1. | Vladimiras vezumnieki | 32 |
10.3.2. | Padomju vezumnieki | 33 |
10.3.3. | Beļģijas vezumnieki | 33 |
10.3.4. | Peršeroni | 33 |
10.3.5. | Klaidesdāli | 33 |
10.3.6. | Šairi | 33 |
11. | Pieci slaveni zirgi | 34 |
11.1. | Dižā karavadoņa zirgs un zirgs – senators | 34 |
11.2. | Nepārspēti skrējēji | 34 |
11.3. | Zirgs – telepāts | 35 |
12. | Zirgi mūsdienās | 37 |
12.1. | Zirgi dažādās dzīves jomās | 37 |
12.1.1. | Tēlotājmāksla | 37 |
12.1.2. | Literatūra un kino | 37 |
12.1.3. | Zirgs – dekoratīvais elements | 39 |
12.1.4. | Zirgs ģerboņos un emblēmās | 39 |
12.2. | Cirks un zirgi | 39 |
12.3. | Jāšanas sports | 39 |
12.3.1. | Jātnieka ekipējums | 39 |
12.3.2. | Sporta zirgi | 40 |
12.3.3. | Jāšanas sporta veidi | 40 |
12.3.4. | Pasaules kausa izcīņa Latvijā | 41 |
12.4. | Zirgu spēles | 42 |
12.5. | Latvijas zirgi atpūtai | 43 |
12.6. | Zirgaudzētavas Latvijā | 44 |
12.7. | Zirgs – dzīvās zāles | 45 |
12.7.1. | Reitterapija | 45 |
12.7.2. | Bērni invalīdi sacenšas jāšanā | 45 |
12.7.3. | Zirgs – zinātnieku sabiedrotais | 46 |
12.8. | Zirgs kā uzturlīdzeklis | 46 |
12.9. | Traģēdija “Vecsilmicēs” | 47 |
12.10. | Cilvēks glābj zirgu | 48 |
12.10.1. | Pasākums Rīgas Zooloģiskajā dārzā | 48 |
12.10.2. | Savvaļas zirgi Papes ezera krastos | 48 |
Secinājumi | 49 | |
Izmantotā literatūra | 50 | |
Anotācija | 51 | |
1.Pielikums. Attēli un tabulas. | 52 | |
2.Pielikums. Mājas zirgu radinieki | 79 | |
3.Pielikums. Zirgkopības pamati | 87 |
Zirgs. Tā ir vesela pasaule. Atdarot steliņģa vārtiņus, tas panākas mums pretī. Glāsta alkstošs augums, maigāks par zīdu purns samtainām nāsīm un smieklīgiem “bārdas rugājiem”. Mīkstās lūpas paveras… un tu tiec atpazīts un sveicināts, un samīļots, un pārbaudīts, cik gardumu esi atnesis līdzi. Šādā brīdī tu esi bagātāks par visiem miljonāriem pasaulē – tev ir zirgs. Viņš tevi sagaida ar priecīgu bubināšanu, caur aizžoga režģi pūlēdamies izspraukties kaut ar vienu skatienu – nepacietībā ieraudzīt tieši tevi, tevi, tevi… jo tu esi viņa draugs, savējais viņa pasaulē.
Mūsu dienās zirgs ir apjūsmots un dievināts dzīvnieks, taču lielākā daļa “zirgmīļu” tik vien zina, kā zirgs izskatās, pie tam starp zirgiem pamana tikai krāsas atšķirības. Zirgos neiedziļinās un par tiem zina ļoti maz. Pēc izjādes kādā atpūtas bāzē nākamajā rītā vakardienas skaistulis tiek aizmirsts.
Šo darbu veidot mani pamudināja 1997.gada traģiskie notikumi “Vecsilmicēs”, kad Astrīdas Bušmeistares fermā ļaunprātīgas nolaidības dēļ no 75 tīrasiņu šķirnes zirgiem 56 zirgi gāja bojā bada nāvē. Uz brīdi zirgi kļuva par aktuālu tēmu sabiedrībā. Bet tagad par tiem vairs nerunā.
Hipotēze
Mūsdienās zirga nozīme cilvēka dzīvē ir daudz mazāka nekā senatnē.
Pētījuma mērķis
1)Pēc laikrakstu, žurnālu, grāmatu, enciklopēdiju rakstiem apkopot un sistematizēt materiālus par zirga evolūciju, bioloģiskajām īpatnībām, cilvēka un zirga attiecībām laika gaitā.
2)Apgūt prasmi veidot zinātniski pētnieciskus darbus.
3)Iegūt praksi sava viedokļa un attieksmes izteikšanai mutiski.
4)Padziļināt savas un darba lasītāju zināšanas par darbā ietvertajām tēmām.
Pētījuma bāze
Izziņas literatūra.
Darba praktiskā nozīme
1)Darbu var izmantot kā palīgmateriālu vēstures un zooloģijas stundās.
2)Darba veidošanas gaitā apgūšu jaunas zināšanas un iemaņas.
Apmēram pirms 70 miljoniem gadu terciārā perioda sākumā, paleocēnā, Ziemeļamerikā, tolaik vēl tropiskā klimata mežos, dzīvoja zirgu dzimtas (Equidae) priekšteči – garastainie četrkāji fenakodi (Phenacodus), kuri bija lapsas lielumā. Šie straujie un veiklie dzīvnieki pārtika no lapām un augļiem. Fenakodiem bija pieci pirksti, taču tie balstījās tikai uz trim vidējiem. To zobi līdzinājās plēsēju zobiem.
Pēc apmēram 15 miljoniem gadu, treciārā perioda vidējā posmā – eocēnā – fenakodu pēcteči bija kļuvuši gandrīz par īstiem zirgu dzimtas (ekvīdu) pārstāvjiem – eohipiem (Eohippus), kuri augumā nebija lielāki par fenakodiem. Tiem bija maza galva, īss kakls, mugura ar kupri, svītrains apmatojums, 44 zobi, priekšējās kājas ar četriem attīstītiem un vienu rudimentāru pirkstu un pakaļējās ar vienu pirkstu mazāk. Pirkstu veidojums bija piemērots atbalstam uz mīkstas grunts. Eohips pārtika no lapām un mīkstas, sulīgas zāles, un atgādināja neveiklo tapiru (skat. 1.pielikumā 1.att.).
Bija vairākas eohipu varietātes, dažas no tām vidējā eocēnā (pēc dažiem datiem vēl agrāk) atrada ceļu no Ziemeļamerikas uz Āziju un izveidoja tur savai ģintij līdzīgos hirakotērijus (Hyracotherium) (skat. 1.pielikumā 2.,3.att.). Turpmāk abos kontinentos šīs abas senās zirgu ģintis attīstījās gandrīz paralēli, pakāpeniski auga augumā un pēc ārējā izskata arvien vairāk tuvojās mūsdienu zirgveidīgajiem.
Augšējā eocēnā radās eohipiem tuva forma – orohipi (Orohippus). Augumā tie bija tikai nedaudz lielāki un to kāju uzbūve līdzinājās eohipiem, bet bija dažas progresīvas iezīmes galvas skeletā.
Tad zirgu attīstības vēsturē notika svarīgas pārmaiņas: mitrie tropu meži sāka izzust. Parādījās stepes. Augu valsts barība kļuva grūtāk sakošļājama. Zālēdājiem vajadzēja ātri pārvietoties, jo klajumos nevarēja paslēpties no plēsoņām. Zirgu senči kļuva arvien prāvāki un straujāki, pakāpeniski reducējās arī kāju pirkstu skaits, zobi kļuva masīvāki.
Apmēram pirms 37 miljoniem gadu ogliocēna sākumā izveidojās mesohipi (Mesohippus) (dažos datos saukti par mezohipiem) (skat. 1.pielikumā 4.att.). Tie jau bija aitas lielumā. Mesohipu ģints ir pirmā zirgveidīgo ģints, kuras pārstāvju priekškājām bija trīs pirksti – reducējies piektais pirksts, bet trešais (vidējais) bija platāks un garāks par malējiem. Dzerokļu kronīšu daļa mesohipam bija zema, malas bez emaljas, bet berzes virsma ar emaljas joslām komplicētāka nekā eocēna formām.
Nākamā zirgu dzimtas forma – miohipi (Miohippus) (skat. 1.pielikumā 5.att.)– izveidojās augšējā oligocēnā. Šie dzīvnieki bija ap 70 cm augsti. To zobu un kāju skeleta veidojums līdzinājās mesohipiem.
Apmēram pirms 25 miljoniem gadu, miocēnā, Ziemeļamerikā parādījās parahipi (Parahippus). Tie sasniedza viena metra augstumu. Zobi salīdzinājumā ar oligocēna formām bija nedaudz lielāki, zobu virspusē vērojamas cietas emaljas pazīmes, uz priekšzobiem parādījušās bedrītes (judras), zobi sastiprināti ar zobu cementu.…
Plashs apraksts par zirgiem, to evoluuciju,kopshanu, noziimi cilveeka dziivee.
- Fen šui - ideālam rezultātam
- Feniķieši
- Zirgs un cilvēks, laikam ritot
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Sakrālais un profānais caur mītu līdz mūsdienām
Реферат для средней школы12
-
Sengrieķu reliģijas un mitoloģija
Реферат для средней школы10
-
Burvji un raganas cauri laikam
Реферат для средней школы15
Оцененный! -
Tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs un ģērbšanās kultūra
Реферат для средней школы7
-
Divupe - pirmatnējā sabiedrība
Реферат для средней школы12
Оцененный!