Zirgs un cilvēks, laikam ritot / Реферат / ID: 510096

12,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:510096

Автор: Laura Sudraba (18)

Оценка:

Опубликованно: 13.12.2004.

Язык: Латышский

Уровень: Средняя школа

Литературный список: 33 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	5
1.	Zirgu dzimtas evolūcija	6
2.	Savvaļas sencis	8
2.1.	Tarpans	8
3.	Zirga bioloģiskās īpatnības	9
3.1.	Ķermeņa uzbūve, orgānu funkcijas	9
3.1.1.	Skelets	9
3.1.2.	Muskulatūra	9
3.1.3.	Gremošanas orgānu sistēma	10
3.1.4.	Elpošanas orgānu sistēma	10
3.1.5.	Asinsrites orgānu sistēma	10
3.1.6.	Maņu orgānu sistēma	11
3.1.7.	Nervu sistēma	11
3.1.8.	Āda	11
3.1.9.	Apmatojums	12
3.2.	Gaitas veidi	12
3.2.1.	Soļi	12
3.2.2.	Rikši	13
3.2.3.	Lēkši jeb aulēkši	13
3.2.4.	Aida	13
3.3.	Izturēšanās un ķermeņa valoda	13
4.	Zirgu domestikācija	15
5.	Zirgs – transporta līdzeklis	16
5.1.	Cilvēks uzkāpj zirgā	16
5.2.	Zirgu vilkmes transports	16
5.3.	Zirgu “darba kurpes”	17
6.	Bruņinieku laikmets	18
6.1.	Bruņinieka zirgs	18
6.2.	Zirgs bruņinieku izklaidēs	18
7.	Zirga dodas karā	20
7.1.	Jātnieki karagājienos un kaujas laukā	20
7.2.	Dažādas jātnieku vienības	21
7.3.	Uz Ameriku	22
8.	Zirgs – cilvēka līdzgaitnieks	23
8.1.	Uz dienvidiem	23
8.2.	Pāris interesantu notikumu	23
9.	Zirgs senajām Latvijas tautām	24
9.1.	Zirgs nebija pirmais	24
9.2.	Zirgs darbam, jāšanai un karam	24
9.3.	Attieksme pret zirgu un rūpes par to	25
10.	Zirgu šķirnes	28
10.1.	Tīršķirnes zirgi	28
10.1.1.	Arābu tīrasiņi	28
10.1.2.	Angļu tīrasiņi	29
10.2.	Jauktu asiņu zirgi	30
10.2.1.	Ahaltekes jājamzirgi	30
10.2.2.	Donas jājamzirgi	30
10.2.3.	Budjonnija jājamzirgi	30
10.2.4.	Trakēnes jājamzirgi	30
10.2.5.	Kvoterhosi un hanteri	31
10.2.6.	Orlova rikšotāji	31
10.2.7.	Krievijas rikšotāji	31
10.2.8.	Amerikas standartšķirne	32
10.2.9.	Latvijas zirgu šķirne	32
10.3.	Vezumnieku šķirnes	32
10.3.1.	Vladimiras vezumnieki	32
10.3.2.	Padomju vezumnieki	33
10.3.3.	Beļģijas vezumnieki	33
10.3.4.	Peršeroni	33
10.3.5.	Klaidesdāli	33
10.3.6.	Šairi	33
11.	Pieci slaveni zirgi	34
11.1.	Dižā karavadoņa zirgs un zirgs – senators	34
11.2.	Nepārspēti skrējēji	34
11.3.	Zirgs – telepāts	35
12.	Zirgi mūsdienās	37
12.1.	Zirgi dažādās dzīves jomās	37
12.1.1.	Tēlotājmāksla	37
12.1.2.	Literatūra un kino	37
12.1.3.	Zirgs – dekoratīvais elements	39
12.1.4.	Zirgs ģerboņos un emblēmās	39
12.2.	Cirks un zirgi	39
12.3.	Jāšanas sports	39
12.3.1.	Jātnieka ekipējums	39
12.3.2.	Sporta zirgi	40
12.3.3.	Jāšanas sporta veidi	40
12.3.4.	Pasaules kausa izcīņa Latvijā	41
12.4.	Zirgu spēles	42
12.5.	Latvijas zirgi atpūtai	43
12.6.	Zirgaudzētavas Latvijā	44
12.7.	Zirgs – dzīvās zāles	45
12.7.1.	Reitterapija	45
12.7.2.	Bērni invalīdi sacenšas jāšanā	45
12.7.3.	Zirgs – zinātnieku sabiedrotais	46
12.8.	Zirgs kā uzturlīdzeklis	46
12.9.	Traģēdija “Vecsilmicēs”	47
12.10.	Cilvēks glābj zirgu	48
12.10.1.	Pasākums Rīgas Zooloģiskajā dārzā	48
12.10.2.	Savvaļas zirgi Papes ezera krastos	48
	Secinājumi	49
	Izmantotā literatūra	50
	Anotācija	51
	1.Pielikums. Attēli un tabulas.	52
	2.Pielikums. Mājas zirgu radinieki	79
	3.Pielikums. Zirgkopības pamati	87

Фрагмент работы

Zirgs. Tā ir vesela pasaule. Atdarot steliņģa vārtiņus, tas panākas mums pretī. Glāsta alkstošs augums, maigāks par zīdu purns samtainām nāsīm un smieklīgiem “bārdas rugājiem”. Mīkstās lūpas paveras… un tu tiec atpazīts un sveicināts, un samīļots, un pārbaudīts, cik gardumu esi atnesis līdzi. Šādā brīdī tu esi bagātāks par visiem miljonāriem pasaulē – tev ir zirgs. Viņš tevi sagaida ar priecīgu bubināšanu, caur aizžoga režģi pūlēdamies izspraukties kaut ar vienu skatienu – nepacietībā ieraudzīt tieši tevi, tevi, tevi… jo tu esi viņa draugs, savējais viņa pasaulē.
Mūsu dienās zirgs ir apjūsmots un dievināts dzīvnieks, taču lielākā daļa “zirgmīļu” tik vien zina, kā zirgs izskatās, pie tam starp zirgiem pamana tikai krāsas atšķirības. Zirgos neiedziļinās un par tiem zina ļoti maz. Pēc izjādes kādā atpūtas bāzē nākamajā rītā vakardienas skaistulis tiek aizmirsts.

Šo darbu veidot mani pamudināja 1997.gada traģiskie notikumi “Vecsilmicēs”, kad Astrīdas Bušmeistares fermā ļaunprātīgas nolaidības dēļ no 75 tīrasiņu šķirnes zirgiem 56 zirgi gāja bojā bada nāvē. Uz brīdi zirgi kļuva par aktuālu tēmu sabiedrībā. Bet tagad par tiem vairs nerunā.

Hipotēze
Mūsdienās zirga nozīme cilvēka dzīvē ir daudz mazāka nekā senatnē.

Pētījuma mērķis
1)Pēc laikrakstu, žurnālu, grāmatu, enciklopēdiju rakstiem apkopot un sistematizēt materiālus par zirga evolūciju, bioloģiskajām īpatnībām, cilvēka un zirga attiecībām laika gaitā.
2)Apgūt prasmi veidot zinātniski pētnieciskus darbus.
3)Iegūt praksi sava viedokļa un attieksmes izteikšanai mutiski.
4)Padziļināt savas un darba lasītāju zināšanas par darbā ietvertajām tēmām.
Pētījuma bāze
Izziņas literatūra.

Darba praktiskā nozīme
1)Darbu var izmantot kā palīgmateriālu vēstures un zooloģijas stundās.
2)Darba veidošanas gaitā apgūšu jaunas zināšanas un iemaņas.
Apmēram pirms 70 miljoniem gadu terciārā perioda sākumā, paleocēnā, Ziemeļamerikā, tolaik vēl tropiskā klimata mežos, dzīvoja zirgu dzimtas (Equidae) priekšteči – garastainie četrkāji fenakodi (Phenacodus), kuri bija lapsas lielumā. Šie straujie un veiklie dzīvnieki pārtika no lapām un augļiem. Fenakodiem bija pieci pirksti, taču tie balstījās tikai uz trim vidējiem. To zobi līdzinājās plēsēju zobiem.
Pēc apmēram 15 miljoniem gadu, treciārā perioda vidējā posmā – eocēnā – fenakodu pēcteči bija kļuvuši gandrīz par īstiem zirgu dzimtas (ekvīdu) pārstāvjiem – eohipiem (Eohippus), kuri augumā nebija lielāki par fenakodiem. Tiem bija maza galva, īss kakls, mugura ar kupri, svītrains apmatojums, 44 zobi, priekšējās kājas ar četriem attīstītiem un vienu rudimentāru pirkstu un pakaļējās ar vienu pirkstu mazāk. Pirkstu veidojums bija piemērots atbalstam uz mīkstas grunts. Eohips pārtika no lapām un mīkstas, sulīgas zāles, un atgādināja neveiklo tapiru (skat. 1.pielikumā 1.att.).
Bija vairākas eohipu varietātes, dažas no tām vidējā eocēnā (pēc dažiem datiem vēl agrāk) atrada ceļu no Ziemeļamerikas uz Āziju un izveidoja tur savai ģintij līdzīgos hirakotērijus (Hyracotherium) (skat. 1.pielikumā 2.,3.att.). Turpmāk abos kontinentos šīs abas senās zirgu ģintis attīstījās gandrīz paralēli, pakāpeniski auga augumā un pēc ārējā izskata arvien vairāk tuvojās mūsdienu zirgveidīgajiem.
Augšējā eocēnā radās eohipiem tuva forma – orohipi (Orohippus). Augumā tie bija tikai nedaudz lielāki un to kāju uzbūve līdzinājās eohipiem, bet bija dažas progresīvas iezīmes galvas skeletā.
Tad zirgu attīstības vēsturē notika svarīgas pārmaiņas: mitrie tropu meži sāka izzust. Parādījās stepes. Augu valsts barība kļuva grūtāk sakošļājama. Zālēdājiem vajadzēja ātri pārvietoties, jo klajumos nevarēja paslēpties no plēsoņām. Zirgu senči kļuva arvien prāvāki un straujāki, pakāpeniski reducējās arī kāju pirkstu skaits, zobi kļuva masīvāki.
Apmēram pirms 37 miljoniem gadu ogliocēna sākumā izveidojās mesohipi (Mesohippus) (dažos datos saukti par mezohipiem) (skat. 1.pielikumā 4.att.). Tie jau bija aitas lielumā. Mesohipu ģints ir pirmā zirgveidīgo ģints, kuras pārstāvju priekškājām bija trīs pirksti – reducējies piektais pirksts, bet trešais (vidējais) bija platāks un garāks par malējiem. Dzerokļu kronīšu daļa mesohipam bija zema, malas bez emaljas, bet berzes virsma ar emaljas joslām komplicētāka nekā eocēna formām.
Nākamā zirgu dzimtas forma – miohipi (Miohippus) (skat. 1.pielikumā 5.att.)– izveidojās augšējā oligocēnā. Šie dzīvnieki bija ap 70 cm augsti. To zobu un kāju skeleta veidojums līdzinājās mesohipiem.
Apmēram pirms 25 miljoniem gadu, miocēnā, Ziemeļamerikā parādījās parahipi (Parahippus). Tie sasniedza viena metra augstumu. Zobi salīdzinājumā ar oligocēna formām bija nedaudz lielāki, zobu virspusē vērojamas cietas emaljas pazīmes, uz priekšzobiem parādījušās bedrītes (judras), zobi sastiprināti ar zobu cementu.…