Pirmatnējās zivis uz zemeslodes dzīvojušas pirms 500 miljoniem gadu, un par to liecina fosilijas. Tagad zivis ir sugām bagātākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku grupa. Būtiskākā pazīme, kas vieno visas zivis ir mugurkauls. Zivīm ir vairāki pielāgojumi, lai viņas spētu dzīvot ūdenī. Tām ir arī spuras, kas nodrošina – peldēšanu, stūrēšanu un stabilitāti. Visām zivīm ir žaunas, kas ir galvenais elpošanas orgāns. Zivis apdzīvo visus zemeslodes ūdensbaseinus, un tās pielāgojušās visdažādākajiem ūdens vides apstākļiem - no ekvatora līdz poliem, no okeānu dzīlēm un apakšzemes ūdeņiem līdz pat augstu kalnu avotiem.
Zivs izskats - forma un krāsojums atbilst videi, kur tā dzīvo. Attiecīgā vidē kur zivs dzīvo ķermeņa krāsa padara zivi grūtāk pamanāmu. Dažām zivīm, kas dzīvo ūdens virsējos slāņos, mugura ir tumšāka, bet vēderpuse gaiša. Zivis, kas dzīvo pie grunts un slēpjas starp akmeņiem, ir brūnganas ar tumšiem plankumiem. Zivis, kas mitinās zālainās vietās parasti ir tievas, garas čūskveidīgas. Ļoti krāšņas zivis- gan formas, gan krāsas ziņā dzīvo siltos ūdeņos – tuvāk ekvatoram. Iespējams ekvatoriālajos ūdeņos ir vairāk gaismas, un līdz ar to daba daudzveidīgāka. Zivīm ir plūdlīnijas formas ķermenis, kas klāts ar gludām zvīņām, taču zutim āda ir kaila.
Zivis iedalās 2 klasēs – kaulzivju un skrimšļzivju. Kaulzivs skelets sastāv no kaulaudiem, bet skrimšļzivs skelets veidots no skrimšļiem. Latvijā sastopamas tikai kaulzivis, taču skrimšļzivis piemēram rajas un haizivis pārsvarā dzīvo jūrās un okeānos. …
