Zivis kā šķira.
Zivju rašanās
Zivis ir pirmie mugurkaulnieki kas attīstījušies no bezmugurkaulniekiem aptuveni pirms 500 miljoniem gadu. Mūsdienās ir apmēram 25 000 zivju sugas piemēram tauriņzivis, haizivis. Zivju ir vairāk nekā zīdītāju, putnu, rāpuļu un abinieku kopā.
Zivju raksturīgākās iezīmes
• Pielāgojušās dzīvei ūdenī
• Skābekli no ūdens uzņem ar žaunu palīdzību
• Peld, izmantojot spuras
• Ķermeni klāj zvīņas
• Aukstasiņu dzīvnieki
• Ķermeņa temperatūra ir atkarīga no apkārtējās vides
DZĪVES APSTĀKĻI
Dzīvnieku noteicējos zivis raksturotas kā ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki, kas elpo caur žaunām. Ādu klāj zvīņas vai kaula plāksnītes, bet tā var būt arī kaila. Ādas gļotšūnas izdala daudz gļotu. Zivis pārvietojas, izlokot ķermeni un ar spuru palīdzību. Lielākā daļa zivju vairojas ar ikriem.
Zivis ir visizplatītākā mugurkaulnieku grupa pasaulē. Taču ik gadus sugu skaits palielinās par 10- 30 jaunatklātām sugām. Salīdzinājumam: pasaulē ir aptuveni 4000 zīdītāju sugu, 8600 putnu sugu un 9000 abinieku un rāpuļu sugu. Zivis kā jau lapas augšpusē tika minēts 25 000 sugu. Šī milzīgā sugu daudzveidība radusies evolūcijas gaitā, zivīm pielāgojoties dzīvei dažādos ūdeņos dzidros avotos, duļķainos purvos, 6000 metru augstumā kalnu upēs un ezeros kā arī pazemes alās. Jūrās tās sastopamas pašā seklākajā piekrastes daļā un vislielākajā dziļumā, Žaks Pikārs, Klusajā okeānā nolaidies ar batiskafu “Trieste” 11 000 metru dziļumā Mariānas dziļvagā, pasaules dziļākajā vietā, redzējis rajai līdzīgu, 30 cm garu un 15 cm platu zivi. Zivis uzturas ne tikai ūdenī, bet arī grunts slānī, un dažas sugas, piemēram, dūņlēcējs, daļēji arī gaisā. Arktikā un Antarktikā zivis dzīvo ūdenī, kura temperatūra ir -2 C, t.i., tuva sāļa ūdens sasalšanas temperatūrai, bet karstajos ūdeņos Kalifornijā ir zivis, kuras spēj dzīvot līdz pat +50 C temperatūrā. Maksimālā sāļu koncentrācija, kuru spēj paciest zivis(dažu sugu), ir 60- 80%o (promiles), t.i., tās dzīvo ūdenī, kura vienā litrā ūdens izšķīdināti 60- 80g sāļu.
Mūsu valstī ir aptuveni 60 zivju sugu. Visas šīs zivis atšķiras pēc izskata, dzīvesveida, saimnieciskās nozīmes un pielāgošanās spējām. Lai kāda noteikta zivju suga spētu normāli augt un vairoties, ir nepieciešami noteikti, dažkārt no cilvēka puses neizprotami dzīves apstākļi. Taču, ja tie neatbilst attiecīgās zivju sugas prasībām, tad šī suga ir pakļauta iznīcībai, jo, kā jau minēju iepriekš, ikvienas zivju sugas īpatnības ir veidojušās gadu tūkstošiem ilgi, un viena apstākļa izmaiņa neizbēgami ietekmē visas zivju “dzīves sfēras”.
…
