Zivis ir viens no galvenajiem pilnvērtīgu olbaltumvielu avotiem cilvēka uzturā. Atkarībā no zivju sugas un tauku daudzuma zivju gaļā var būt 7-24 % olbaltumvielu un 0,2-30% tauku. Pēc tauku satura zivis iedala liesās ( līdz 2% tauku ),vidēji treknās ( 2-8%) un treknās ( 8% un vairāk ).Vidēji treknas un treknas zivis ir gan olbaltumvielu, gan tauku avots uztura. Pie liesām zivīm pieder menca ,līdaka ,zandarts ,saida ,putass ,makrūruss u.c., pie treknām - siļķe, skumbrija ,saira ,zutis u.c. zivis.
No minerālvielām zivju gaļa satur ievērojamā daudzumā kāliju ,fosforu ,dzelzi, no vitamīniem- A vitamīnu un nedaudz B grupas vitamīnu. Zivs ir veselīga gan bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem. Ārsti iesaka zivi kā ārstējošu pārtiku sirds-asinsvadu slimību gadījumā.
Zivju un siltasiņu dzīvnieku muskuļaudu uzbūve ir atšķirīga .Zivju gaļas muskuļšķiedras ir īsākas, izkārtotas paralēli, tās apņem plāna saistaudu kārtiņa, veidojot zigzagveida miokomas.
Miokomas savstarpēji savieno saistaudu kārtas (septas) ,kas zivis ķermenī izvietotas šķērsām un garenvirziernā. Zivju gaļā saistaudu olbaltumvielu kolagēns satur maz prolīna un oksiprolīna (saistaudu cietības rādītājs), kas nosaka zemu olbaltumvielu denaturācijas temperatūru (~ 40°C) un ātrāku kolagēna pārvēršanos glutīnā (zivju gatavību).Šāda zivju gaļas uzbūve un smalkās saistaudu kārtiņas ir par iemeslu tam, ka zivju gaļas ēdieniem ir īsāks termiskās apstrādes laiks un izvārītu vai izceptu zivi var pat sadrupināt. Saistaudu mazāk ir plakanajām mazkustīgajām zivīm, piemēram, butēm, vairāk – migrējošām. Vecākām zivīm saistaudu kārtas ir biezāks, tāpēc tās ir piemērotākas maltas gaļas ēdienu gatavošanai.
