Zivju resursi Baltijas jūrā

Kā nozīmīgāko 2004 .gada notikumu vēlos atzīmēt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas būtiski ietekmēja arī Jūras vides pārvaldes (JVP) darbu. JVP ir izveidojusi ES prasībām atbilstošas zvejas kontroles sistēmu. Šobrīd Latvijā tiek nodrošināta zvejas kuģu satelītnovērošana 24 stundas diennaktī, veikta nozvejas datu un informācijas par zivju izkraušanu, pārdošanu un izdarītajiem zvejas noteikumu pārkāpumiem apkopošana un apstrāde vienotā zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmā.
Eiropas Kopienu prasības Latvijā tiek piemērotas arī kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanā. Atbilstoši ES prasībām Latvijas ostās tiek veikta kuģu radīto atkritumu pieņemšana un apsaimniekošana saskaņā ar Jūras vides pārvaldes apstiprinātiem ostas atkritumu apsaimniekošanas plāniem. Turpmāk Latvijā tiks īstenota vienota ES politika attiecībā gan uz jūras zvejas kontroli, gan jūras vides aizsardzību.
Zivsaimniecības nozare, kas ietver zvejniecību, zivju apstrādi un akvakultūru, ir cieši saistīta ar Latvijas ekonomiskās zonas un teritoriālo ūdeņu, kā arī iekšējo ūdenstilpņu dzīvo dabas resursu racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. No Baltijas jūrā un piekrastes ūdeņos reģistrētajām 63 zivju sugām rūpnieciska nozīme ir 34 sugām. No tām galvenā ekonomiskā vērtība ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča zivīm – brētliņām, reņģēm, mencām un lašiem, kuru nozveja sastāda aptuveni 72-80 tūkst. tonnu gadā, jeb gandrīz 99% no kopējā nozvejas apjoma Latvijas teritoriālajos ūdeņos.…