Vēsturiskā perspektīva
Zobārstniecības zinātne nodibinājās no 1600. līdz 1840. gadam. Līdz šim laikam zobārstniecībā ir bijis ļoti mazs progress. Praktiski tā ir bijusi māksla, ar ko nodarbojušies ķirurgi, frizieri (bārddziņi) un amatnieki. Nav daudz vēsturisku ierakstu no šī laika līdz 17. Gadsimta sākumam.
Vieni no pirmajiem zobu slimību ierakstiem ir no laika, kas bija pirms Kristus. Etruski (1000-600 p.m.ē.) aiz sevis atstāja aukstas kvalitātes zobārstniecību. Etruski apdzīvoja Itālijas teritoriju. Viņi izmantoja zeltu, lai noturētu izkrītošu zobu. Zeltam piemīt divas labas īpašības – tas labi izskatās un tam ir laba kaļamība, kas deva iespēju izveidot jebkādu formu.
Tumšie gadi
Ļoti maz ir informācijas par laiku līdz 16. gs., tāpēc šo periodu sauc par tumšo periodu zobārstniecībā. Zobu sāpes tajā laikā bija ļoti bieža problēma. Karaliene Elizabete I aizsedza savu muti ar audumu ik reizi, kad viņai bija svarīgas tikšanās, jo viņa bija zaudējusi zobu. Arī Luis XIV cieta no drausmīgām zobu sāpēm laikā, kad viņam vajadzēja pieņemt svarīgus lēmumus.
Pirmie mākslīgie zobi (18.gs)
Mutes modeļus taisīja no vaska. Šie modeļi bija par pamatu zobu modelēšanai. Zobus taisīja no ziloņkaula. Ar vaska palīdzību uzmodelēja īsto formu un to izgreba no ziloņkaula. Tas bija dārgs prieks un tikai bagātie varēja to atļauties. Ziloņkauls turējās labi apakšžoklī un nebija ar to īpašu problēmu, taču augšžoklī tas neturējās, jo bija smags. Ziloņkaula izmantošana arī nebija īpaši higiēniska.
1728. gadā Pjērs Fauchards ieteica izmantot porcelāna zobus, apgalvojot, ka porcelāns ir daudz estētiskāks, jo to varēja krāsot pēc patikas. Un, protams, tas būtu higiēniskāk. 1744. gadā ir fiksēts pirmais porcelāna zobs.
…