Nobeigums
Piena pašizmaksu var ietekmēt arī ieņēmumi, kas tieši nav saistīti ar piena ražošanu, piemēram, piena pašizmaksu samazina pārdotie lopi un saņemtās subsīdijas.
2008.gadā no pārstrādātajām govīm tika iegūti papildus 10 572,16 LVL, bet 2009.gadā – 5 147,14 LVL.
2008.gadā saimniecība subsīdijās saņēma 47447 LVL, savukārt 2009.gadā – 35654 LVL.
Tomēr autors piebilst, ka tā kā saimniecības cenu politika ir balstīta uz izmaksām, tad ieņēmumi nevar tikt ņemti vērā pašizmaksas novērtēšanā, jo tie ir tikai papildus ieņēmumi, kas ir atkarīgi no politiskās un ekonomiskās situācijas valstī.
Meklējot iespējas pašizmaksas samazināšanā, autors ieteiktu samazināt tiešās materiālu izmaksas, palielinot graudaugu un zālāju ražīgumu. Tiešās materiālu izmaksas veido lielāko izdevumu daļu gan 2008., gan arī 2009.gadā. Optimāli tām vajadzētu veidot apmēram 40-50% no visām izmaksām. Piena pašizmaksa ir neelastīga mainīgu ekonomisko apstākļu laikā, jo piemēram 2009.gadā samazinājās vidējās piena iepirkuma cenas, bet tai pat laikā pieauga izmaksu līmenis, piemēram, ražošanas un vadības vispārējās izmaksas un tiešās darba izmaksas. Vasaras periodā sagatavotā barība ir par pamatu pārējā gada izmaksām.
Lai samazinātu pašizmaksu, nepieciešams uzlabot barības sagatavošanas un glabāšanas apstākļus, lai nebūtu zudumi barības apjomā, kas arī ietilpst tiešajās materiālu izmaksās.
Autors uzskata, ka ir nepieciešams izvērtēt darbinieku skaitu, jo 2009.gadā tika pieņemti vairāk darbinieku, tomēr izslaukums no govīm bija mazāks kā 2008.gadā, tas varētu būt atkarīgs arī no darbinieku maiņas.
Nepieciešams nodrošinot to, lai pašizmaksa nepārtraukti būtu zemāka par piena iepirkumu cenām, tad saimniecība spēs sekmīgi darboties.
Cenu veidošanas politika ir balstīta uz izmaksām, tai pat laikā darbojas nenoteiktības apstākļi, kad piena iepirkumu cena var būt zemāka nekā piena pašizmaksa, kā arī iespēja saņemt subsīdijas un papildus ienākumus rada ekonomiskie un politiskie apstākļi valstī.
…
