Žurnālistikas ētika Latvijā: ideāls un realitāte

IEVADS

Latvijā šobrīd ir diezgan haotiska situācija žurnālistikas lietā, jo, nereti parādās kāds skandāls, kas ir saistīts ar žurnālistu darbu. Žurnālisti ir aizmiruši par saviem pienākumiem, bet ļoti labi atceras savas tiesības. Piemēram, uz vārda brīvību. Bet, ir jāievēro kaut kādas normas pret citu cilvēku privāto dzīvi. Ar to es domāju žurnālistus un Latvijas amatpersonas, kā arī citus populārus cilvēkus. Ideāls un realitāte ir pilnīgi pretēji. Tie ne tuvu nav līdzīgi. Protams, nevar runāt par visiem žurnālistiem, bet, manuprāt, skandalozie žurnālisti aizēno arī visus pārējos. Šobrīd, šķiet, valsts amatpersonas un žurnālisti dzīvo vienā kopējā telpā un kā uz skatuves. Valsts vīri vairs nav atdalīti no publicitātes. Tagad tiek publicēti pat to telefona numuri un adreses. Taču, kādēļ to nedara paši žurnālisti ar savām adresēm un telefoniem. Manuprāt, Latvijā vajadzētu mazliet ierobežot šo visatļautību, un noteikt kaut kādus mērus, cik tālu žurnālists drīkst ‘’līst’’ citu dzīvēs. Saprotams, ka tagad Latvija ir vīlusies savos deputātos, bet lai pārbaudītu viņu ‘’godīgo’’ rīcību, tam ir domāta policija u.tml.

ŽURNĀLISTIKAS JĒDZIENS

Žurnālistika ir ziņu vākšana, sagatavošana un izplatīšana ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību. Sākotnēji žurnālistika attiecās tikai uz rakstīto ziņu sagatavošanu un izplatīšanu. Tehnoloģijai attīstoties, klāt nāca televīzija, radio, internets. Žurnālistikas galvenās nozares: dokumentālais kino, raidoša (TV, radio), rakstoša (avīzes, žurnāli), web (apvieno raidošo, rakstošo un interaktīvo).

ĒTIKAS JĒDZIENS

Ētika ir zinātne par ētosu (morāles normu, ideālu un principu kopumu), ar ko saprot gan likumus, gan tikumību. Tikumu likumiem ir normatīvs raksturs, tie atšķiras ar to, ka morāles gadījumā mums darīšana ar absolūtas uzvedības iespējamību. Tikumiskā uzvedība ir morāle, bet juridiskā-legāla.1

…