1. Žurnālista darbs
Žurnālistika (no franču: journal, kas savukārt no latīņu: diurnal “ikdienas; katru dienu”) ir nozare, kas sevī ietver faktu un informācijas vākšanu, apkopošanu, aprakstīšanu un to sniegšanu plašākai sabiedrībai. Šī nozare atklāj notikumu būtību un paziņo to kādam lielākam cilvēku kopumam – pilsētai, valstij, kontinentam, pasaulei. Žurnālistika attiecas uz dažādiem medijiem, pārsvarā uz laikrakstiem, žurnāliem, radio un televīziju, kā arī internetu.
Žurnālistikas pirmsākumi meklējami jau laikā pirms mūsu ēras, tomēr toreiz tā nosacīti bija profesija. Nav īstas skaidrības, ar kuru laiku datējams brīdis, kad žurnālistika kļuva par profesiju. Jau senajā Romā ik dienu galvenajā publiskajā laukumā Forumā tika izlikts ar roku rakstīts ziņojums Acta Diurna. Tas uzskatāms par laikrakstu priekšteci, pasaulē pirmo laikrakstu.
Pēc rakstnieka Radiarda Kiplinga (Rudyard Kipling) izteikuma, par žurnālistikas pamatjautājumiem uzskatāmi: “Kas? Kad? Kur? Kā? Un Kāpēc?” – tas nozīmē rast zīmīgāko, atrast lietas, notikuma būtību, noskaidrot un atklāt to.
Žurnālistu uzdevums ir ziņot un rakstīt par ļoti dažādu tematiku: starptautisko un nacionālo politiku, provinciāliem un lokāliem notikumiem, ekonomiku un uzņēmējdarbību gan plašākā, gan šaurākā mērogā, veselību un medicīnu, izglītību, sportu, izklaidi, dzīves stilu, modi, pārtiku, attiecībām. Žurnālista darbs ir sabiedrībai svarīgs, jo žurnālists spēj plašākai sabiedrībai sniegt būtisku informāciju, atklāt nelikumības, piemēram, valdības darbā vai valstī notiekošas, informēt par pārmaiņām un prognozēt notikumu attīstību.
Šobrīd plašsaziņas līdzekļu daudzums būtiski pieaug, un tas rada pieprasījumu pēc žurnālista profesijas.
1.1. Žurnālista darba specifika
Žurnālisti attīstītajās valstīs ir izglītota, kompakta un profesionāla grupa. Tiem ir jābūt apveltītiem ar lielu atbildību un pienākuma izjūtu sava darba un līdzpilsoņu priekšā, tiem jāievēro profesijas ētikas normas, jābūt enerģiskiem , mērķtiecīgiem un, protams, profesionāli jāveic savs darbs. Pašlaik mediju jomā sāk darboties arī daudzu citu profesiju pārstāvji, kuri nekad nav studējuši žurnālistiku. Pagaidām mēdiju zinības Latvijas pamatskolās un vidusskolās nemāca, kaut gan katru dienu valsts iedzīvotāji pavada pretrunīgas informācijas mediālā vidē, tāpēc šādas zināšanas mūsdienu apstākļos būtu vairāk nekā nepieciešamas.
…
