Zvaigžņu novērošanas iespējas Dobelē. Darba vadītāja Dobeles Valsts ģimnāzijas matemātikas un dabas zinību skolotāja Viktorija Ozolniece.
Darbā analizēts – zvaigžņu novērošanas iespējas. To ietekmējošie faktori. Skolēnu zināšanas un interese par zvaigznēm.
Darba mērķis:
Uzzināt vairāk par zvaigznēm un zvaigznājiem, veikt novērojumus un no tā secināt zvaigžņu novērošanas iespējas.
Darba uzdevumi:
1.Uzzināt zvaigžņu un zvaigznāju izcelšanos un sadalījumu.
2.Apkopot informāciju par zvaigznēm un zvaigznājiem.
3.Veikt pētījumus par zvaigžņu novērošanas iespējām.
4.Veikt anketēšanu starp skolēniem par viņu zināšanām un interese par zvaigznēm.
Pētījumā secināts, ka pēc vesela gada pētījumiem var secināt, ka Dobelē vairāk ir skaidru nakšu, kad var novērot zvaigznes nekā apmākušos nakšu. Novērojuma rezultātus ietekmēja vairāki faktori, kā laika apstākļi, laiks, cikos veica pētījumus un gadalaiki. Pēc pētījumiem varēja secināt, ka novērojumiem visizdevīgākais laiks ir no pusnakts līdz trijiem naktī.
Tumšā naktī liekas, ka pie debess mirdz bezgalīgs daudzums zvaigžņu. Tomēr tā nav, jo pie debess ar neapbruņotu aci var redzēt aptuveni 2400 zvaigznes. Vēl aptuveni tikpat zvaigžņu atrodas zem horizonta, debess neredzamajā daļā. Spožākās zvaigznes veido pie debess noteiktas figūras, kuras sauc par zvaigznājiem. Zvaigznājus cilvēki sāka atšķirt jau senos laikos un deva tiem dažādu dzīvnieku nosaukumus vai mītisku varoņu vārdus. Vieni no senākajiem zvaigznājiem ir Lielais Lācis (Lielie Greizie rati), Gulbis, Lauva, Orions. Pavisam pie debess ir 88 zvaigznāji, Latvijā var redzēt nedaudz vairāk par pusi no tiem. Taču zvaigznājā ietilpst ne tikai spožākās zvaigznes.
Mana hipotēze, kuru es gribu pierādīt ir tāda, ka Dobelē lielākoties zvaigžņu novērošana nav iespējama, jo Dobele atrodas samērā zemākā vietā.…
