Ģeogrāfiskais stāvoklis
Zviedrijas Karaliste ir lielākā valsts Skandināvijas pussalā. Tai pieder Ēlandes un Gotlandes sala Baltijas jūrā. Zviedrijas platība ir 449960 km. Zviedrijas iedzīvotāju skaits ir 8.6 milj. Valsts valoda ir zviedru.
Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kuru bieži dēvē par “ziemeļu Venēciju”. Tā ir celta uz akmens un no akmens. Stokholma ir dibināta pirms 750.gadiem, tā atrodas uz 15 salām tajā vietā, kur Mälaren ezers (apakšā pa kreisi) savienojas ar Baltijas jūru (augšā pa labi). Austrumos no Stokholmas atrodas lielākais arhipelāgs pasaulē - atpūtnieku paradīze ar 25000 salām.
Uz robežas ar Norvēģiju atrodas Skandināvijas kalni ar Zviedrijas augstāko virsotni – Kebnekaisi ( 2117 m ). Austrumu virzienā kalni pāriet 500 – 800 m augstajā Norlandes plakankalnē. Tā aizņem valsts ziemeļdaļu. Botnijas jūras līča piekrastē plešas šaura, stipri pauguraina zemieņu josla.
Uz dienvidiem no Norlandes plakankalnes atrodas Viduszviedrijas zemiene, kur ir ļoti daudz ezeru un kur ir izplatīti ledāja un tā kušanas ūdeņu radītie nogulumi. Vel tālāk dienvidos paceļas Smolandes augstiene, ko saposmo upju ielejas, bet Skones pussalā plešas paugurains līdzenums. Visas teritorijas pamatnē ir Baltijas vairogs ar kristāliskajiem iežiem, tāpēc Zviedrijā ir daudz dažādu metālisko derīgo izrakteņu – dzelzs, volframa, urāna, polimetāliskās rūdas.
Zviedri un viņu kultūra
Nav patīkams aukstais laiks, bet daudzus sagrauj fakts, ka vairāku menešu garumā Zviedrijā dienas gaisma izbaudāma tikai dažas stundasdienā.
…
