Valsts pārvalde
Zviedrija ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāru valsts formu. Karalim Kārlim XVI Gustavam mūsdienās ir tikai ceremoniālas valsts galvas funkcijas. Parlamenta locekļus uz četriem gadiem ievēl tiešās proporcionālās pārstāvniecības vēlēšanās. Sociāldemokrātu partija, kas laikposmā no 1932. gada ir bijusi pie varas koalīcijās vai viena pati ar nelieliem pārtraukumiem gandrīz 60 gadu, pēc 1998. gada vēlēšanām ir izveidojusi mazākuma valdību, kurai no 349 parlamenta balsīm ir 131 balss. Par zviedru visai augsto politisko aktivitāti liecina fakts, ka 1998. gadā vēlēšanās piedalījās 81,4 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju.
Desmit ministrijas ir galvenokārt aizņemtas ar jaunu likumprojektu sagatavošanu, bet par likumu ieviešanu un izpildi gādā kādi 100 relatīvi neatkarīgi centrāli administratīvi izpildorgāni un administrācija 21 lēnē. Katrai lēnei ir arī tautas vēlēta padome, kas ir pilnvarota iekasēt savu ienākuma nodokli un galvenokārt atbildīga par veselības aizsardzību un lokālo transportu reģionā.
Arī 289 municipalitātēs ir tautas vēlēta padome, kas ievāc savu daļu ienākuma nodokļa, pārzina skolas, bērnu un vecu cilvēku aprūpi, komunālos pakalpojumus un dzīvojamo ēku saimniecību, kultūras un brīvā laika aktivitātes.
Ieceļotājiem, kas trīs gadus ir pastāvīgi nodzīvojuši Zviedrijā, ir tiesības vēlēt un balotēties vietējo pašvaldību vēlēšanās.
Vēsture
Akmens laikmets. 11 000 gadus pr. Kr. Visu mūsdienu Zviedrijas teritoriju vēl pilnībā klāja ledājs, kura robeža tolaik gāja aptuveni gar tagadējā Skones novada piekraksti. Uz dienvidiem no tā atradās Baltijas ledus ezers. Kad aptuveni 8500 gadus pr. Kr. Ledājs bija atkāpies līdz Viduszviedrijai.
…
