IEVADS
Pagājušā gadsimta laikā Zviedrija attīstījās no nabadzīgas agrārās sabiedrības līdz tehnoloģiski attīstītai labklājības valstij, ko raksturo augsts sociālās vienlīdzības līmenis. Salīdzinoši nedaudz cilvēku cieš no finansiālām grūtībām, ļoti bagāto skaits ir ierobežots.
Ļaudis ir pieraduši, ka viņiem ir daudz vietas un pieejama salīdzinoši neskarta daba- 450 000 km2 teritorijā dzīvo 8,8 miljoni iedzīvotāju, jeb 21 iedzīvotājs uz km2. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo pilsētās un ciematos. Trīs lielākie pilsētu reģioni ir Stokholma, Gēteborga un Malme.
Ziemeļos ainavā dominē kalni un plaši meži, kamēr dienvidos ir raksturīgi tālu sniedzošies līdzenumi. Valsts ir ezeriem bagāta, un tās kopējā krasta līnija mērāma vairāk kā 2700 km garumā. Tas viss kopā sniedz plašas iespējas nodarbībām brīvā dabā gan vasarā, gan ziemā.
Ir viegli runāt augstos toņos par Zviedriju 1990. gados; taču bija pierasts, ka valsts vieglāk aprakstāma un mazāk pretrunīga. Šobrīd Zviedrija cīnās ar dažādām ekonomiskajām un sociālajām problēmām- sīkām no starptautiskās perspektīvas, bet lielām no pašmāju viedokļa. Daudzi cilvēki gribētu zināt, vai Zviedrijas labklājības valsts ir sasniegusi savu virsotni. Daudzi norāda uz lielāka skaita nepilnībām un trūkumiem, vispirms ekonomikā un sabiedriskajā sektorā. Lai gan nesen notika nodokļu reforma, nodokļi joprojām ir relatīvi augsti.
Zviedrijas attēls ir kļuvis daudzšķautņaināks kā agrāk. Deviņdesmitie gadi redz Zviedriju meklējam jaunus virzienus. Viens no tiem ir Zviedrijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
…
