Zviedrijas trīs gadu stimulējošā politika

Secinājumi
1) Zviedrija ir industriāli attīstīta valsts. Lauksaimniecībā, kas agrāk bija galvenais Zviedrijas ekonomikas balsts, tagad nodarbināti mazāk par 3% strādājošo, un IKP tā veido tikai 1%.
2) Zviedrijas valsts parāds 2011. gadā nogalē bija 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir krietni zem Eiropas Savienībā pieļaujamā 60% līmeņa. 3) Lielākā daļa zemnieku saimniecību ir mazas vai vidējas, un pārsvarā tās pieder ģimenēm. Galvenie lauksaimniecības produkti ir graudi (mieži, auzas, kvieši), cukurbietes un kartupeļi, gaļas un piena produkti. Zviedri nodarbojas ar cūkkopību un liellopu audzēšanu, bet sāmi - ar ziemeļbriežu audzēšanu. 4) Pārsvarā ieved mehānismus, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, minerālproduktus un transporta līdzekļus, pārtiku, jēlnaftu, tekstilpreces un apavus.
5) Lielākās inflācijas tempa svārstības vērojamas tieši finanšu ekonomiskās krīzes laikā, kad inflācijas temps nokritās no 3,3% uz 1,9%. Pārvarot krīzi, ievērojams inflācijas tempa pieaugums vērojams minimāli – ap 1.9%. Pēc Eurostat datiem 2013.gada inflācijas temps salīdzinājumā ar 2012.gadu un 2011. gadu ir krities.
6) Augstākais inflācijas temps bijis 2010.gadā 1.9% ar 9.7% bezdarbu, taču 2012.gada nedaudz nokritušais inflācijas temps 0.9%, palielinājis 2012.gada bezdarba līmeni uz 12.4%.…