Psiholoģija. Sajūtas un uzvere

1 Sajūtas.
Daudzas apkārtējo priekšmetu un parādību pazīmes un īpašības ( temperatūru, krāsu, skaņu, garšu u.c. ) mēs atspoguļojam sajūtās.
Sajūtas ir psihisks process, kurā atspoguļojas cilvēka iekšējā un ārējā pasaule, stimuliem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
Par maņu orgāniem sauc orgānus, kas uztver ārējās un iekšējās vides pārmaiņas. Maņu orgānos ir jušanas nervu šķiedru gali jeb receptori. Kairinātāji maņu orgānu receptoros rada nervu impulsus, kas pa nervu šķiedrām nonāk galvas smadzeņu pusložu garozas nervu šūnās, kurās veidojas attiecīgas sajūtas, piemēram, redzes, dzirdes vai garšas sajūta.
Sajūtas ir cilvēka izziņas darbības sākumpunkts.
Lai rastos sajūta,
1) Reāli jāpastāv priekšmetam vai parādībai
2) Priekšmetam vai parādībai ar savām īpašībām – krāsu, garšu vai smaržu u.c. – jāiedarbojas uz receptoriem.
Iedarbībai var būt kontakta ( jūs pieskaraties priekšmetam ar pirkstiem vai liekat to uz mēles ) vai distances raksturs ( jūs dzirdat draugu balsis vai sajūtat zemeņu smaržu ). Šī darbība, kas saistās ar receptoru šūnu kairinājumu, ir fizisks process, kura rezultātā nervu šūnās rodas ierosa – fizioloģisks process.
Ierosa pa aferentajām nervu šķiedrām tiek aizvadīta līdz atbilstīgiem galvas smadzeņu apvidiem. Tur šis fizioloģiskais process pārvēršas par psihisku procesu, un cilvēks sajūt priekšmeta vai parādības īpašību.
Šos trīs veidojumus – maņu orgānus, nervu šķiedras un garozas šūnas – kopā sauc par jušanas jeb sensoro sistēmu.
Sajūta var rasties tikai tad, ja visi trīs jušanas veidojumi ir veseli. Ja kāda no sistēmas daļām ir bojāta, sajūta nerodas.

…