Tā ir iedziļināšanās sevī, kas prasa lielas koncentrēšanās spējas. Ir dažādu veidu meditācijas-nekustīgās jeb koncentrēšanās uz elpošanu, skaņu, sveces liesmu vai kautko citu, kā arī kustīgās, piemēram, dejas meditācija. Īstenībā, darot jebko (ravējot dārzu, mazgājot traukus) cilvēks dažreiz aizplūst savās domās, nemanot, kas notiek ārpusē, šis stāvoklis ir meditatīvais, un jebkurš kaut reizi savā dzīvē ir piedzīvojis. Caur meditācijas procesu, cilvēks nonāk pie dažāda veida atziņām par sevi, vai pasauli tam apkārt, bet tās zināšanas ir subjektīvas, jo nāk no cilvēka paša.
Sevis izzināšana, apjēgšana un saprašana ir svarīga cilvēka dzīves sastāvdaļa, jo tā palīdz izdzīvot dzīvi pilnvērtīgi. Laika gaitā tiek piedāvātas dažādas sevis izzināšanas metodes, kuras balstās uz tikumības, reliģijas, prāta un zinātnes vai ezotērikas pamata. Katram cilvēkam ir jāatrod sev pieņemamākā metode, un tas jau būs pirmais solis pretī sevis izzināšanai un apzinātai dzīvei.
…
