-
Astronomija
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Astronomija | 3 | |
| astronomijas priekšmets | 3 | |
| astronomijas uzdevumi | 4 | |
| Zeme | 4 | |
| zemes fizikālie raksturlielumi | 4 | |
| zemes atmosfēras uzbūve | 7 | |
| Saules sistēma | 7 | |
| saules sistēmas rašanās | 10 | |
| Zvaigznes | 10 | |
| zvaigžņu iekšējā uzbūve | 11 | |
| Lielais sprādziens | 11 | |
| Visuma evolūcijas posmi | 11 |
Astronomijas priekšmets. Astronomija ir tā plašās dabas zinātnes nozare, kuras uzdevums ir pētīt debess spīdekļus. “Astronomija” ir grieķu vārds, kas cēlies no vārdiem “astron”- zvaigzne, spīdeklis un “nomos”- likums; tādēļ šo vārdu latviski varētu tulkot: mācība par zvaigžņu likumiem. Visi spīdekļi, kurus mēs skaidrā dienā vai skaidrā naktī redzam pie debess: Saule, Mēness, neskaitāmas zvaigznes, kuras redzamas kā ar neapbruņotu aci, tā ar lielā teleskopā, zvaigznes ar astēm- tā saucamās komētas, kuras ļoti reti parādās pie debess- tie visi attiecas uz astronomiju. …
Astronomija ir tā plašās dabas zinātnes nozare, kuras uzdevums ir pētīt debess spīdekļus. “Astronomija” ir grieķu vārds, kas cēlies no vārdiem “astron”- zvaigzne, spīdeklis un “nomos”- likums; tādēļ šo vārdu latviski varētu tulkot: mācība par zvaigžņu likumiem. Visi spīdekļi, kurus mēs skaidrā dienā vai skaidrā naktī redzam pie debess: Saule, Mēness, neskaitāmas zvaigznes, kuras redzamas kā ar neapbruņotu aci, tā ar lielā teleskopā, zvaigznes ar astēm- tā saucamās komētas, kuras ļoti reti parādās pie debess- tie visi attiecas uz astronomiju.
