-
Pedagoģisko konfliktu risināšanas iespējas un saistība ar sociālo prasmju attīstīšanu
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | PEDAGOĢISKĀ KONFLIKTA BŪTĪBA UN CĒLOŅI | 6 |
1.1. | KONFLIKTA JĒDZIENA IZPRATNE PEDAGOGU UN PSIHOLOGU PĒTĪJUMOS | 6 |
1.2. | KONFLIKTU VEIDI | 11 |
1.3. | PEDAGOĢISKĀ KONFLIKTA SPECIFIKA | 14 |
2. | KONFLIKTU RISINĀŠANA SOCIĀLO PRASMJU ATTĪSTĪŠANAI | 18 |
2.1. | SASKARSME SOCIĀLO PRASMJU ATTĪSTĪŠANĀ | 18 |
2.2. | CIEŅAS UN IZPRATNES VEIDOŠANĀS | 23 |
2.3. | LABVĒLĪGAS GAISOTNES RADĪŠANA | 26 |
3. | PUSAUDŽU VECUMPOSMA SPECIFIKA | 29 |
3.1. | PUSAUDŽU PSIHISKĀS ATTĪSTĪBAS ĪPATNĪBAS | 29 |
4. | PĒTĪJUMS PAR PEDEGOĢISKO KONFLIKTU CĒLOŅU, PROFILAKSES UN UZVEDĪBAS TAKTIKU STRATĒĢIJĀM | 33 |
SECINĀJUMI | 41 | |
IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS | 43 | |
IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS | 43 | |
PIELIKUMI | 45 |
Runājot par konfliktu, runājam par cīņu. Pedagoģiskā prakse liecina; ja nav labvēlīgu attiecību starp skolotāju un skolēnu, tad parasti izglītība nevainagojas ar pozitīviem rezultātiem. Skolotāja profesijai ir viena būtiska īpatnība- lai arī kādu mācību priekšmetu skolotājs mācītu, lai ar kāda vecumposma bērniem strādātu- tas viss nevar notikt bez skolotāja un skolēna saskarsmes.
Savās skolās mēs esam liecinieki tam, ka skolotāji svārstās starp demokrātiskām audzināšanas metodēm, autoritāriem paņēmieniem un visatļautību. Skolotāju nesavaldība, neuzticēšanās skolēniem, autoritāras audzināšanas metodes, pārliecība, ka it viss, ko dara skolotājs ir pareizi, nevēlēšanās atzīt kļūdas- no vienas puses, un skolēnu nedisciplinētība, nevēlēšanās mācīties ar pilnu atdevi, vecāku nepietiekama palīdzība- no otras puses ir iemesls nestandarta pedagoģiskajām situācijām, disharmonijai un konfliktiem. Emocionalitāte ir mūsu psihisko reakciju kopums, kas sagrupē mūsu instinktus, bezapziņas tieksmes, domas. Tā vada rīcību. Tā nosaka mūsu jūtas, garastāvokļus, kaislības.
Skolas dzīves demokratizācija un tajā skaitā arī skolēnu un skolotāju savstarpējo attiecību demokratizācija ir sarežģīts un ilgstošs process. Un tieši šī procesa laikā saskarsmes problēmas un konflikti skolas dzīvē ir palikuši sevišķi aktuāli. Konfliktu nenovēršamā pastāvēšana indivīda un sociālajā dzīvē aicina saprast, kāda ir konfliktu, šo pretrunīgo tendenču vai interešu sadursmju būtība un cēloņi, kādas ir to risināšanas iespējas?
Gadsimtiem ilgi cilvēki centušies atrast risinājumu konfliktu pastāvēšanas problēmai. Par to liecina filozofu, psihologu, pedagogu un sociologu darbi.
Jau Aritotelis savā traktātā “Politika” analizē personības un sabiedrības mijiedarbību, akcentējot cilvēka spēju sadarboties ar citiem cilvēkiem. Konflikta problēma zinātniskajā literatūrā pirmo reizi atzīmēta G.Zimmela grāmatā “Konflikts mūsdienu kultūrā”, kur konflikts tiek uzskatīts kā kultūras parādība. Psihoanalītiskajās teorijās sevišķi lielu uzmanību konfliktam pievērš Z.Freids, K.Jungs, Ā.Ādlers, K.Levins, E.Ēriksons.…
Mūsdienās konflikts nav anomālija sabiedrības dzīvē, bet cilvēku attiecību norma, sociālās dzīves nepieciešams elements, kas ļauj izpausties sociālai spriedzei, darbīgai enerģijai, radīt dažāda mēroga sociālās pārmaiņas, sekmēt attīstību.
