Itālija

Vēsture

Pirmie iedzīvotāji bija Etruski, kuri šeit apmetās no 12. līdz 8.gs. p.m.ē. 509.g. p.m.ē. tika dibināta pirmā Romas republika. Ar laiku tā izauga par varenu impēriju. Impērija paplašinājās un ar laiku to sadalīja Austrumu un Rietumu Impērijā. 303.gadā Konstantīns ieviesa kristietību un galvaspilsēta tika pārcelta no Romas un Konstantinapoli. 476.gadā Impērija piedzīvoja sabrukumu un sākās juku laiki. 15.gs līdz ar pilsētu attīstību sākās Renesanse, kas ieviesa pozitīvus pavedienus. Kādu laiku pār pussalu valdīja gan austrieši, gan spāņi, kā arī Napoleons. Visbeidzot 1861.gadā Itālija deklarēja neatkarību. Valsts pārcietusi arī Pirmo un Otro Pasaules karu. Pēckara gados tika piedzīvoti dažādi skandāli, kā arī ekonomiskā attīstība un augšupeja, iestāšanās ES un citās organizācijās. Mūsdienās Itālija ir viena no līdervalstīm daudzās jomās visā Pasaulē.
Dabas resursi: marmors, akmeņogles, dabasgāze, azbests, dzīvsudraba rūda, sērs.

Saskaņā ar latīņu leģendām, Romu dibināja dievu un varoņu pēcteči. 8. Gs. P.m.ē. latīņu princesei, leģendārās Trojas pēctecei, dievietes Vestas priesterienei Rejai Silvijai piedzima dvīņi Romuls un Remu, kuru tēvs bija dievs Marss, kurš bija pie tās ieradies čūskas izskatā. Vestas priesterienes nedrīkstēja stāties laulībā un dzemdēt bērnus. Priesteriene tika ieslodzīta, bet dvīņi ievietoti grozā un iemesti Tibrā. Pēc ūdens līmeņa krišanās, zēni atradušies krastā, un tos no nāves izglābusi vilcene. Vēlāk tos audzinājis gans Faustuls.
Kad zēni bija kļuvuši par latīņu valdniekiem, tie Palatīna kalnā pie Tibras, vietā, kur kādreiz tika atrasti, nodibināja pilsētu Romu.…