-
Bioloģija un ētika
Bioloģijas attīstība ir ļoti strauja, un sabiedrība nespēj sekot tai līdzi, tādēļ ētikas noteikumi bioloģijai, bieži vien var būt pārāk stingri, jo sabiedrība vēl nespēj pieņemt jauninājumus bioloģijā, tādēļ uz katru nākamo soli, kuru sper bioloģija, ētika sākumā uzliek stingrus ierobežojumus, kāmēr sabiedrība pie tiem nepieradīs un lēnām nesāks atslābināt tos. Ātrā bioloģijas attīstība biedē cilvēkus... viņi sāk tai neuzticēties, jo bieži vien to nesaprot un turās pie veciem uzskatiem, kurus pauž, piemēram, reliģija. Cilvēki baidās no vakcīnām, no ģenētiskās modifikācijas utt. jo baidās, ka cilvēks kļūs māksīgs un ģenētiski modificēts. Protams, daudzas bailes par nākotni ir pamatotas, jo piemēram zinātnieki vēljoprojām nevar garantēt 100% labu rezultātu gēnu inženierijā, kas biedē cilvēkus vēl vairāk. Ētika ļoti bremzē bioloģijas attīstību, un bioloģija agri vai vēlu pārkāps pāri sabiedrības un ētikas nostādītajām normām, un turpinās attīstību arī aizliegtajās jomās. Un ētikai būs jārisina šie konflikti, cenšoties atrast kompromisu.
Manuprāt, stingra ētika bioloģijā ir pilnīgi lieka. Protams, ir jāievērko kaut kādas normas, tomēr attīstība ir svarīgāka par reliģiskiem vai morāliem uzskatiem. …
Eseja par bioloģiju un ētiku 21 gadsimtā. Bioloģijas ētiku aplūko bioētika, kuras uzdevums ir atrisināt konfliktus, kuri radās starp bioloģiju un kultūru. Tā nosaka normas, labo un slikto, pieļaujamo un nepieļaujamo zinātnē. Galvenie jautājumi, kurus ētika cenšas atrisināt ir cilvēka un dzīvnieku dzīvība un tiesības uz to. Bioētiku visspēcīgāk ietekmē reliģijas un vairākuma uzskati. Faktiski, bioloģija palīdz cilvēkiem - glābj to dzīvības, atbrīvo no slimībām un defektiem, uzlabo vizuālo izskatu un uzlabo dzīvi, un objektīvi bioloģija un tās rīcības veic pozitīvas sekas (bet protams ir arī upuri), tomēr tā dēļ, ka cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kura tic mifoloģiskajās būtnēs, tic dvēselei, garīgai pasaulei un katrai situācijai pievieno morālo vērtību, cilvēkam ir svarīgi ietvert vērtējumā visus aspektus un bioloģijā tie nav viennozīmīgi. Viens no galvenajiem jautājumiem bioloģijā, kuru cenšas atrisināt ētika ir - kur atrodas robeža starp cilvēku un apaugļotu olšūnu. Katram cilvēkam uz šo ir savs skatījums - vieni uzskata, ka dzīve sākās tad, kad šūna tiek apaugļota, citi uzskata, ka dzīve sākas pēc 12 nedēļas, citi uzskata, ka cilvēks kļūst par personu tikai tad, kad tas piedzimst. Šī iemesla dēļ, sabiedrības "sāpīgā" tēma ir aborti, jo grūtniecība skar divas dzīvas būtnes - māti un bērnu, un ētika pagaidām nav spējīga atrisināt jautājumu - vai mātei ir tiesības uz abortu, vai nav, un ja ir tad kādās situācijās tas ir pieļaujams. Faktiski, ja skatīties uz šo situāciju no bioloģijas puses - cilvēka embrijs sievietes ķermenī ir svešķermenis, kurš...
