15. gs. beigās - 16. gs. sākumā Itālijas mākslā aizsākās jauns, neredzēta pacēluma pilns laiks -dižrenesanse, kaut šajā periodā visā Itālijā vērojama ekonomiskā krīze un politiskā novājināšanās. Dižrenesanse ietver daudzas pārmaiņas dažādās sabiedrības dzīves jomās - pašas sabiedrības struktūrā, saimnieciskajā dzīvē, politikā utt. Šajā esejā es aplūkošu dižrenesanses aizsākumus, kā mainījās attieksmē pret māksliniekiem un tā laika izcilākos māksliniekus.
Dižrenesanses māksla veidojās uz agrajā renesansē iedibinātajām tradīcijām par antropocentrisku pasaules uztveri, kurā spēcīgi izpaudās filozofiskais uzskats, ka cilvēks kā individualitāte ir Visuma centrs. Dižrenesanses mākslinieku uzmanības centrā bija harmoniski attīstīta personība, fiziski un garīgi spēcīga cilvēka tēls, kas paceļas pāri ikdienišķumam.…
