Astranomijas zinātne. Nosaukums astranomija ir veidojies no grieķu alodas vārem astron – zvaigzne un noms – likums. Taču astranomija ir zinātne ne tikai par zvaigznēm. Astranomija ir zinatne par debess ķermeņiem, to uzbūvi, rašanos, kustību un attīstību. Tāpat astranomija pēa planēu Zemi kā kosmisku objektu, meklē atbildes uz jautajumiem par Visuma rašanos, attīstību un nākotni, kā arī cilvēka vietu tajā.
Astarnomijai ir daudzas nozares. Svarīgakās no tām astrometrija, kas nosaka debess spīdekļu stavokļus; zvaigžņu stranomija, kas pēta zvaigžņu izvietojumu un to īpašības no statistiskā stāvokļa; debess mehānika, ka spēta kosmisko objektu kustības likumus; astrofizika, kas pēta debess ķermeņu uzbūvi un īpašības. Galvenā mūsdienu astarnomijas nozare ir astrofizika. Astranomija ir cieši saistīta ar daudzām citām zinātnēm – matemātiku, fiziku, ķīmiju, ģeoloģiju un izmanto šo zinatņu metodes, atziņas. Taču astranomija praktiski ir vienīgā zinātne, kas sniedz vispusīgu priekštatu par milzīgi plašo pasauli ārpus planetas robežām. Salīdzinajumā ar citām zinātnēm astranomijas galvenā īpatnība ir tā, ka vairums debess ķermeņu atrodas tik tālu, ka tos tieši izpētīt nav iespējams. Tādēļ galvenā astranomu darba metode ir novērojumi.…
