Man pašai ir ļoti interesanti salīdzināt savas domas un izjūtas, kādas man radās aptuveni pirms trim gadiem un tagad. Jau toreiz, kad kādā lietainākā vasaras dienā pārskatīju vecāku grāmatplauktu un atradu tajā šo „Džeinu Eiru”, izlasīju to vienā elpas vilcienā. Man šī grāmata šķita aizraujoša un interesanta, pilna pārsteigumu un emociju, jo tā mani aizkustināja. Tikai izlasot to otrreiz, sapratu cik daudz vērtīgu atziņu no tās guvu, cik daudz reālu notikumu tajā, cik ļoti mīļi man kļuvuši šie varoņi: Džeina, viņas bērnības draudzene, patversmes iemītniece Helēna, kura slimības dēļ mirst, misters Ročesters, džentelmenis un intrigu vērpējs. (vēl joprojām ar smaidu atceros, kā viņš, pārģērbdamies par zīlnieci, mēģināja izdibināt Džeinas jūtas pret viņu.) Šī ir viena no skaistākajām grāmatām, kas allaž atradīsies man pavisam netālu. Iesaku ikvienam izlasīt šo stāstu, kas nekad nebeidz pārsteigt un sajūsmināt!…
