Man gribētos pievērsties pedagogu personības aspektiem. Pretrunām starp jaunā laikmeta prasībām pret sabiedrības locekļiem un vairuma pedagogu nespēju “iet līdz laikam”, izmantojot savā praksē jau novecojušas metodes, tādejādi kropļojot jauno paaudzi un viņos mītošo radošo garu.
Personīgi man šī tēma ir ļoti tuva un, iespējams, tāpēc arī sāku studēt pedagoģiju. Sākot ar pašas pieredzi, mācoties pamatskolā, līdz šim brīdim, kad skolas gaitas uzsākuši mani bērni, nākas secināt, ka, diemžēl, nekas nav mainījies.
Problēma: skolotāji strādā ar vidējo “standarta” skolēnu, t.i. tādi, kas ar kaut ko atšķiras no kopējā fona, tiek rafinēti apspiesti, viņus traumējot un degradējot. Tas, ka lielākā daļa skolotāju ir pārtapuši par ierēdņiem, novērojams mazās lauku skoliņās, kaut gan tur skolēnu skaits klasē ir mazs,
un laika pietiktu pat katram skolēnam individuāli.
…
