Lugas beigās Makbets viegli atdod pats savu dzīvību. Viņš uzskata, ka vairs nav vērts dzīvot, jo no godājama un visu cienīta kareivja kļuvis par nožēlojamu slepkavu, kuram vairs nekas, izņemot varu, nav svarīgs un vērtīgs. Viņš zaudējis visu, kas viņam bija un varēja piederēt – savus draugus, sievu un reputāciju. Viņa dzīvei vairs nebija jēgas. Vara pazudināja šo cilvēku un tāpat viņa sievu.
Šīs Šekspīra lugas plaši atainoja cilvēku plašās emocijas, to maiņu. Bieži vien izmantoti iekšējie konflikti pašam ar sevi, tie liecina, cik ļoti cilvēki mēdz ietekmēties no apkārtējiem, nepaklausot savai sirdsbalsij. Lugās sastopami daudz un dažādi tēli, kuri katrs ir unikāls un ar sev raksturīgākajām īpašībām. Runājot par varu, ir jārunā tieši par Makbetu un Klaudiju, bet, piemēram, ja būtu jārunā par uzticību, varētu runāt par Poloniju un Dankanu. Tēlu izvēle ir ļoti plaša. Apkopojot izlasīto, var secināt, ka vara bija un arī pašlaik ir viens no karošanas un ienaida iemesliem. Vara cilvēkiem atņem cilvēcību. Varaskāri cilvēki ir egoistiski, tomēr pārlieka aizraušanās un neapdomīga rīcība noved pie sekām, kuras paredzamas šķiet tikai cilvēkiem, kuri ir pie pilnas saprašanas. Ar varu pārņemtajiem pēkšņi zaudēt saprātu un rīkoties neadekvāti ir ticamākās sekas, kuras viņus sagaida.
…
