Kārļa Skalbes ,,Pasaka par vērdiņu’’ ir stāstīts par pirtnieku Ansi un precīzāk - par neizsmeļamas bagātības ietekmi uz viņa raksturu. Autora nostāja pret naudas vērtību ir izpausta viennozīmīgi negatīva - viņš bagātību neuzskata par augstākā mērķa cienīgu. Nauda vien nevar nevienu padarīt laimīgu, piemēram, Ansis bija laimīgāks pasakas sākumā, kad viņš vēl bija parasts pirtnieks un viņam pie dvēseles nebija ne graša, nekā pasakas noslēgumā, kad viņš bija kļuvis par bagātu namīpašnieku. Ansis ar savu mantrausību bija sabojājis savu dzīvi. Viņu vairs neinteresēja nekas cits kā tikai naudas pavairošana. Viņam vairs nebija ne draugu, ne draudzenes un par savu māti viņš arī aizmirsa. Viņš neatminējās savus solījumus: ,,Es uzceltu savai mātei siltu priežu istabiņu ar sarkanu skursteni uz jumta.’’…
