Valsts rašanās teorijas

Valsts izpratnes ir ļoti dažādas, jo tās attīstījušās laika gaitā, līdz ar to ir loģiski, ka dažādos laikos izpratne par to, kas ir valsts, ir atšķirīga. Lai saprastu, kas ir valsts, nepieciešams identificēt valsts pazīmes.
Jau senatnē filozofi mēģinājuši definēt, kas ir valsts. Tā, piemēram, Aristoteļa politiskajā filozofijā tiek izteikta atziņa, ka „valsts ir brīvu cilvēku kopiena”. Aristotelis pirmais izteica domu, ka „valsts pieder pie lietām, kuras eksistē no dabas”, līdz ar to valsts ir cilvēka pašrealizācijas dabiskais priekšnoteikums, viņa piešķīrums.1 Savukārt, Cicerons, kura filosofijas galvenā tēma ir valsts un tās būtība, valsti definē kā tautas lietu, kas Cicerona izpratnē ir politiska un juridiska organizācija, tautas tiesību un pienākumu kopums.2 Atšķirībā no Aristoteļa, kurš ar valsti saista jēdzienus „likuma vara” un „pilsoniskums”, Cicerons valsts definīcijā iekļauj arī „tautas” jēdzienu, kas ir solis tuvāk mūsdienu izpratnei par valsti.
Valsts izpratne ir cieši saistīta ar atziņām par valsts rašanos, kas, savukārt, bieži vien ir atkarīgas no tā, kādas ir valsts valdīšanas un izpausmes formas. Tā, piemēram, valstīs, kas izmantoja marksistiskās valsts rašanās teorijas atziņas, valsts tika definēta, kā ekonomiski valdošās šķiras politiska organizācija, varas ierocis, ar kura palīdzību valdošā šķira realizē sabiedrības vadīšanu un apspiež savas šķiras pretiniekus.3
Lai saprastu, kas ir valsts, lietderīgi apskatīt dažādās valsts definīcijas:
1. Valsts ir specializēts un koncentrēts spēks kārtības uzturēšanai. Valsts ir institūtu kopums, kuru pamatuzdevums (neatkarīgi no pārējiem valsts uzdevumiem) ir kārtības nodrošināšana. Valsts eksistē tur, kur specializētās kārtības uzturēšanas institūcijas, piemēram, policija un tiesa, ir atdalījušās no pārējām sabiedriskās dzīves sfērām. Šīs institūcijas arī ir valsts.4…