-
Krimināltiesības Senajā Romā
Bija vairāki veidi, kā varēja izmeklēt noziegumu un piespriest sodu, un tie mainījās laika gaitā:
• Iesākumā bija Maģistrāti un cilvēki. Maģistrāti bija valsts pārvaldes amatpersonas Senajā Romā, kuri parasti pildīja savus pienākumus 1 gadu, bez atlīdzības. Maģistrāts veica pārbaudi konkrētajā noziegumā un ierosināja, kāds soda mērs būtu pielietojams. Tālāk cilvēki balsoja vai sods piemērojams vai nē. Jāpiebilst, ka sodi nebija konkrēti noteikti, tādēļ varēja būt dažādi, par vienu un to pašu noziegumu;
• Vēlāk izveidojās Zvērināto tiesa. Parādījās tiesu nami, kur sēdēja viens vai vairāki Maģistrāti ar apmēram 50 zvērinātiem cilvēkiem.
Neskatoties uz to, ka krimināltiesības bija samērā atrautas no kopējās Romas tiesību sistēmas, tās savas funkcijas pildīja. Tā laika krimināllikumi, bija risinājums konkrētai situācija, neskatoties uz to, ka sodi varēja būt dažādi, vienam un tam pašam noziegumam. Sabiedrība bija ļoti “raiba”: vergi, aristokrātija, leģionāri, tirgotāji utt. Jāņem vērā to, ka iepriekš vispār nebija likumu rakstiskā veidā publiski pieejami.
Līdz ar Divpadsmit tabulu likumu ieviešanu var teikt, ka notika milzu izrāviens krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesībās, un kopējo Senās Romas tiesību attīstībā. Cilvēkos strauji attīstījās tiesiskā domāšana un sākās tiesu sistēmas veidošanās, kura lika pamatus mūsdienu tiesu sistēmai.
…
Senajā Romā bija divas atšķirīgas jomas, likuma piemērošanas un ievērošanas jautājumā: Roma un pārējā Romas impērija. Romā izplatīti bija viena veida kriminālnoziegumi, Romas impērijas nomalēs jau citi. Izplatītākie nozieguma veidi Romā bija: • Laupīšana – Pilsētā kopā dzīvoja turīgā aristokrātija, nabadzīgie Romas pilsoņi un vergi. Nabazīgie mēģināja iegūt to, kas ir turīgajiem, tādēl arī laupīšanas bija tik izplatītas; • Zādzības – iemesli faktiski tādi paši, kā jau tika aprakstīts pie laupīšanām, bet atšķirība tā, ka zādzības pamatā notika no īpašumiem; • Vergu bēgšana – sabiedrībā, kur vergu turēšana bija likumīga un ierasta prakse, verga bēgšana tika uzskatīta par kriminālnziegumu; • Krāpšana – pilsētā, kur notika ļoti dzīva tirgošanās, krāpšana bija izplatīts nozieguma veids. Parasti krāpās ar produktu svariem. • Ļaunprātīga dedzināšana – karstajā un sausajā klimatā Romā, kur mājas bija tuvu viena pie otras, ugunsgrēki bija izplatīta parādība. Notika apzinātas dedzināšanas, kas bija kriminālnoziegums; • Nemieri, dumpoties – piemēram Kolizējā notiekušajās spēlēs, tās dalībnieki piedalījās piepsiedu kārtā, un tās bieži beidzās ar dalībnieku nāvi. Tādēļ izplatīta bija šo cilvēku grupu dumpošanās; • Slepkavība – izplatīts kriminālnozieguma veids. Nereti pat Romas imperātori tika noslepkavoti.
