Personālservitūti

Profesors V.Sinaiskis savulaik sakarā ar Civillikuma spēkā stāšanos bija izteicies, ka “vajadzīgs zināms laiks, kamēr rodas vienota izpratne par jauna likuma normām un arī vienota prakse to piemērošanā”.1 Šo atziņu apstiprina arī Civillikuma lietu tiesību normu piemērošanas prakse mūsdienās.
Civillikums ir stājies spēkā pirms vairākiem gadu desmitiem. Mūsu valstī tas tika piemērots ar dažiem intervāliem (par Civillikuma priekšteci bijis Vietējo likumu kopojums, ko dažkārt sauca arī par Baltijas likumu kopojumu). Civillikumā ir bijuši izdarīti grozījumi, izmaiņas. Bet, autoraprāt, tie nav bijuši ļoti būtiski. Civillikums arī šodien ir piemērots mūsdienu prasībām. Pretstatā daudziem likumdevēja izdotajiem normatīviem aktiem, tajā nav saskatāmas ar neapbruņotu aci pretrunas un nepilnības. Dažkārt, Civillikums varētu likties nedaudz arhaisks, taču tāds iespaids rodas nevis dēļ satura, bet dēļ gramatiskā stila.
Autors sava darba tematu “Personālservitūti” ir izvēlējies tāpēc, ka, pēc viņa domām, tā šodien ir diezgan aktuāla tēma, gan minētajā šaurākajā nozīmē, gan, ņemot vērā plašāku nozīmi – servitūtus vispār.
Autors centīsies darbā atspoguļot personālservitūtu jēdzienu, to nozīmi, veidus (tie ir tikai divi). Kā arī atspoguļos arī savu viedokli par personālservitūtu esamību, to izmantošanu.…