1.Administratīvo tiesību nozares un administratīvo tiesību zinātnes attīstība pasaulē.
Cilvēku saskaņotu darbību valsts nodrošina ar pārvaldes palīdzību, panākot saskaņu starp atsevišķu indivīdu darbībām un virzot šīs darbības uz vienota, pārvaldītājam izdevīga mērķa sasniegšanu. Bez pārvaldes nav iedomājama sabiedrības pastāvēšana, tāpēc tās īstenošana ir aktuāls uzdevums ikvienā valstī.
AT rašanās tiek saistīta ar principiāli jaunu un no policijas tiesībām (kas bija viduslaiku absolūtisma periodā) atšķirīgu pieeju izpratnei par indivīda statusu valstī, kad tika atzīta cilvēka un pilsoņa tiesību virsvaldība, attīstījās tiesiskas valsts idejas, kā arī liberāli priekšstati par minimālu valsts kā „naktssarga” nepieciešamību. Pakāpeniski tika ierobežotas monarhu tiesības patstāvīgi izdot tiesību aktus bez tautas pārstāvju līdzdalības, parādījās tiesību akti, kas aizsargāja pavalstnieku tiesības.
Attīstījās arī uzskats, ka nepietiek tikai ar to, ka tiek pieņemti labi likumi, ja nevar panākt arī šo likumu pareizu izpildi. Likumi netiek īstenoti automātiski, to īstenošanu nodrošina izpildvara un, ja to stingri nekontrolē, tad izpildvara var likumus nepareizi interpretēt un pat pārkāpt.
Šāda izpratne par valsts pārvaldi un nepieciešamība to ierobežot stingros tiesību rāmjos teorētiski tika pamatota 17.gs. Vācijā un 18.gs. Francijā Lielās buržuāziskās revolūcijas priekšvakarā.
2.Administratīvo tiesību attīstība Latvijā.
AT ir viena no vismazāk sistematizētām tiesību nozarēm. Latvijā vēl arvien notiek plašas reformas valsts pārvaldes jomā, tika izdoti arī vairāki likumdošanas akti, kas regulē.
Tiesiskā iekārta Latvijā XX gs. ir pārdzīvojusi vairākus satricinājumus, t.sk. pārejas posmus ( Pirmais vācu okupācijas režīms 1915.- 1918.g., “Iskolata republika”, Latvijas padomju valdības laiks 1918.- 1920.g., Otrais Vācijas okupācijas režīms 1941.- 1944/45.g.). Šie periodi Latvijas tiesību tālākajā attīstībā būtiskas pēdas nav atstājuši.
3.Administratīvo tiesību regulēšanas priekšmets.
AT ir patstāvīga tiesību nozare, jo tai ir patstāvīgs regulēšanas priekšmets. AT regulēšanas priekšmetu veido specifisku sabiedrisko attiecību kopums – administratīvi tiesiskās attiecības, kuras regulē šī tiesību nozare. Sabiedrisko attiecību administratīvi tiesiskās regulēšanas mērķis šajā gadījumā ir panākt publiskajā administrācijā pastāvošo sabiedrisko attiecību sakārtošanu un nostiprināšanu; sabiedrisko attiecību un tiesību aizsardzību, nepieļaujot publiskās administrācijas darbības jomā sabiedrībai nevēlamas tiesiskās attiecības.
Administratīvi tiesiskajām attiecībām, tāpat kā visu citu tiesību nozaru regulētajām tiesiskajām attiecībām, ir raksturīgas noteiktas pazīmes, piemēram, arī administratīvi tiesiskajās attiecībās noteicoša nozīme ir tiesību normām. Tāpat raksturīga pazīme ir, ka administratīvo tiesību normas reglamentē tiesisko attiecību dalībnieku tiesības un pienākumus.…
1.Administratīvo tiesību nozares un administratīvo tiesību zinātnes attīstība pasaulē. Cilvēku saskaņotu darbību valsts nodrošina ar pārvaldes palīdzību, panākot saskaņu starp atsevišķu indivīdu darbībām un virzot šīs darbības uz vienota, pārvaldītājam izdevīga mērķa sasniegšanu. Bez pārvaldes nav iedomājama sabiedrības pastāvēšana, tāpēc tās īstenošana ir aktuāls uzdevums ikvienā valstī. AT rašanās tiek saistīta ar principiāli jaunu un no policijas tiesībām (kas bija viduslaiku absolūtisma periodā) atšķirīgu pieeju izpratnei par indivīda statusu valstī, kad tika atzīta cilvēka un pilsoņa tiesību virsvaldība, attīstījās tiesiskas valsts idejas, kā arī liberāli priekšstati par minimālu valsts kā „naktssarga” nepieciešamību. Pakāpeniski tika ierobežotas monarhu tiesības patstāvīgi izdot tiesību aktus bez tautas pārstāvju līdzdalības, parādījās tiesību akti, kas aizsargāja pavalstnieku tiesības. Attīstījās arī uzskats, ka nepietiek tikai ar to, ka tiek pieņemti labi likumi, ja nevar panākt arī šo likumu pareizu izpildi. Likumi netiek īstenoti automātiski, to īstenošanu nodrošina izpildvara un, ja to stingri nekontrolē, tad izpildvara var likumus nepareizi interpretēt un pat pārkāpt. Šāda izpratne par valsts pārvaldi un nepieciešamība to ierobežot stingros tiesību rāmjos teorētiski tika pamatota 17.gs. Vācijā un 18.gs. Francijā Lielās buržuāziskās revolūcijas priekšvakarā. 2.Administratīvo tiesību attīstība Latvijā. AT ir viena no vismazāk sistematizētām tiesību nozarēm. Latvijā vēl arvien notiek plašas reformas valsts pārvaldes jomā, tika izdoti arī vairāki likumdošanas akti, kas regulē. Tiesiskā iekārta Latvijā XX gs. ir pārdzīvojusi vairākus satricinājumus, t.sk. pārejas posmus ( Pirmais vācu okupācijas režīms 1915.- 1918.g., “Iskolata republika”, Latvijas padomju valdības laiks 1918.- 1920.g., Otrais Vācijas okupācijas režīms 1941.- 1944/45.g.). Šie periodi Latvijas tiesību tālākajā attīstībā būtiskas pēdas nav atstājuši. 3.Administratīvo tiesību regulēšanas priekšmets. AT ir patstāvīga tiesību nozare, jo tai ir patstāvīgs regulēšanas priekšmets. AT regulēšanas priekšmetu veido specifisku sabiedrisko attiecību kopums – administratīvi tiesiskās attiecības, kuras regulē šī tiesību nozare. Sabiedrisko attiecību administratīvi tiesiskās regulēšanas mērķis šajā gadījumā ir panākt publiskajā administrācijā pastāvošo sabiedrisko
