Ar ekonomiku mēs katrs saskaramies ikdienas. Tāpēc, ka mēs dzīvojam ekonomiskā sistēmā, katru dienu mēs veicam ekonomiskas darbības, mēs vairāk vai mazāk zinām jēdzienu, kurus lieto ekonomisti. Ekonomika māca mums iegūt visvairāk no tā, kas mums ir. Mēs vienmēr cenšamies maksimāli daudz nopelnīt, cilvēkam nekad nebūs tā, ka ir par daudz līdzekļu.
Ekonomikā nepietiekamība jādefinē tā, ka kaut kas nepietiek, lai pilnībā apmierināti ikviena vēlmes. Jāpiemin, ka nepietiekamība eksistē visās valstīs- gan bagātās, gan nabadzīgās. Ja cilvēki vēlas vairāk preču un pakalpojumu, nekā viņi var iegūt, tad eksistē nepietiekamība. Ekonomikas pamatproblēma ir tā, ka ekonomikas resursu piedāvājums ir ierobežots, bet cilvēku vēlmes- neierobežotas. Ekonomikas resursi- zeme, darbs, materiāli, degviela, rūpnīcas iekārtas utt., kas nepieciešami ražošanai, ir ierobežotā daudzumā.
Viss iepriekš minētais liek noprast, ka mēs nevaram iegūt visu, ko vēlamies, tāpēc mēs esam spiesti izdarīt izvēli. Par iespēju izmaksām sauc lietu no kuras mēs atsakāmies, kas tiek upurēta, lai mēs varētu iegādāties citu mūsu izvēlēto lietu. Ja būtu tāda situācija, ka nepastāv ierobežotu resursu, tad mēs brīvi visu varētu iegādāties un mūsu vēlmes būtu visas apmierinātas. Mums nevajadzētu atteikties no vienas preces, lai iegūtu kādu citu preci. Visas preces būtu brīvi pieejamas, tām nebūtu iespēju izmaksas.
Lai apmierinātu cilvēku vajadzības tiek ražotas preces. Ražošana notiek, kas ir jāapmierina kādas cilvēka vajadzības. Patēriņš apraksta preču un pakalpojumu izlietojumu, lai apmierinātu mūsu vajadzības.
…
