| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Latvijas produkcijas eksporta kopējā dinamika | 4 |
| 3. | Latvijas imports | 7 |
| 3.1 | Latvijas importa dinamika un struktūra | 8 |
| 3.2 | Produkcijas importa dinamika | 9 |
| 3.3 | Latvijas kopējā importa raksturojums | 10 |
| 4. | Eksporta un importa analīze 2002-2006 | 12 |
| 5. | Latvijas produkcijas eksporta attīstības rezerves | 23 |
| 6. | Valsts atbalsts Latvijas eksportam | 26 |
| Literatūras saraksts | 29 |
2.2. tabulā redzam citu ainu nekā 2.1. tabulā. Izrādās, ka 1996. gada eksporta fiziskā apjoma līmenis joprojām atpaliek no 1993. gadā sasniegtā (82,9%). Iegūtais rezultāts var būt arī ne visai reprezentatīvs, jo minētas cenu indekss atspoguļo ne tikai cenu izmaiņas vienām un tām pašām precēm, bet arī eksporta struktūras izmaiņas (pieaug dārgāko produkcijas veidu īpatnējais svars). Lai kā tas arī būtu, produkcijas eksporta fiziskā apjoma dinamika atpaliek no šī paša eksporta pieauguma faktiskajās cenās.…
Latvijas IKP pieaugums cieši saistīts ar republikas eksporta attīstību. Keinsa IKP izlietojuma formula C+G+l+E, kur E ir ārējās tirdzniecības saldo, to uzskatāmi rāda. Vienlaikus Latvijas eksports ir saistīts gan ar ārzemju, gan iekšzemju investīcijām. Ievērojot Latvijas iekšējā tirgus šaurību, investīcijas galvenokārt eksportpreču ražošanai. Latvija kā tranzīta un tūrisma zeme vairo eksportu minētājās jomās. Latvijas eksporta ikgadējie pieauguma tempi kopš 1995. gada ir ar plus zīmi un visumā augsti - no + 7% līdz +10%. Nozīmīga ir Latvijas eksporta nozaru struktūra. Vismazākais īpatnējais svars ir kapitālprecēm. Tieši kapitālpreces dod vislielāko pievienoto vērtību uz resursu vienību, vairāk kā puse eksporta ir starppatēriņa preces, trešā daļa patēriņa preces. Izvedot neapstrādātu koksni Latvija cieš lielus zaudējumus, jeb pareizāk, negūst pievienoto vērtību, muitas nodokli, ko varēja iegūt, ja koksne tiktu pārstrādāta.
